Par notikumiem Kijevā ir atbildīgi ekstrēmisti, opozīcija un Rietumi, paziņo Kremlis  (262)

"Neapšaubāmi, vainojami ir ekstrēmisti, kuri visas šīs nedēļas, mēnešus centās novest situāciju līdz tādam spēka scenārijam. Bet nopietna atbildības daļa balstās uz opozicionāriem, kuri atteicās no kompromisiem, izvirzīja likumīgi nepamatotas prasības, rezultātā nespējot izpildīt norunāto, tai skaitā parlamentā," pauž Lavrovs.

"Nevaru nepieminēt arī atbildību, kura gulstas uz daudzām Rietumu valstīm, kas visādi centās iejaukties notikumu gaitā, mudinot opozīciju uz pretlikumīgām darbībām, dažkārt pat tieši flirtējot ar kaujiniekiem," uzsvēra Lavrovs.

Vēstīts, ka Krievija ir ieinteresēta, lai Ukraina pievienotos tās vadītajai Muitas savienībai. Maskava arī iebilst pret Kijevas tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES). Novembrī notikušajā ES Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Janukovičs negaidīti atteicās no sadarbības līguma parakstīšanas ar ES. Analītiķi to uzskata par Krievijas stratēģisko uzvaru. Prezidenta lēmums izraisīja plašas tautas protesta akcijas.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā trešdien turpinās vardarbīgi nemieri, milicijai cenšoties izdzenāt galveno pret valdību noskaņoto demonstrantu nometni - Kijevas Neatkarības laukumu. Sadursmēs, kās sākās otrdien, ir vismaz 25 bojāgājušie.

Nemieri sākās, kad milicija bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.

Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.

Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad  varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.

Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt.  Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.

Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.