Ukrainā aizvadīta desmitgadēs asiņainākā diena (teksta tiešraides arhīvs)  (1111)

Asiņainākie notikumi sākās ceturtdien no paša rīta, kad radikāli noskaņoti protestētāji devās pretuzbrukumā un atguva visu Neatkarības laukumu, kuru iepriekšējās dienās daļēji ieņēma milicija.

Sadursmēs izmantoti šaujamieroči, aktīvisti uzskata, ka daudzus demonstrantus nošāvuši milicijas snaiperi. Ziņas par bojāgājušajiem no dažādiem avotiem atšķiras. Veselības ministrija ziņo, ka kopš otrdienas gājuši bojā 75 cilvēki, bet 363 hospitalizēti. Savukārt opozīcijas avoti ziņoja par līdz pat 100 bojāgājušajiem.

Simtiem cilvēku ir ievainoti un pārpilda slimnīcas, bet Maidana mediķi sniedz palīdzību improvizētos hospitāļos. Atgūtajā laukumā protestētāji atjaunoja un nostiprināja barikādes.

Iekšlietu ministrija, kas šodien miličiem izsniegusi kaujas ieročus un atļauju tos pielietot, ziņo, ka sašauti 130 drošībnieki, bet 13 ir miruši. Kopš otrdienas 410 kārtības sargi ir hospitalizēti. 67 drošībnieki nonākuši protestētāju gūstā.

Pilsētā aktīvi darbojas algotie huligāni un provokatori - "tituškas". Cilvēki ārpus Kijevas bloķē ceļus, lai nepieļautu huligānu un specvienību papildspēku ierašanos Kijevā. Dņepropetrovskas apgabalā cilvēki bloķēja dzelzceļa sliedes, neļaujot uz Kijevu aizbraukt vilcienam ar 500 desantniekiem.

Kijevas centru masveidā sākuši pamest cilvēki, rindas veidojās pie degvielas uzpildes stacijām un veikalos. Protesti notiek arī reģionos. Aizkarpatos milicija paziņojusi, ka pāriet tautas pusē.

Ukrainā ceturtdien uz pārrunām ar Janukoviču ieradušies Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministri. Tikmēr Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu ministri vienojās par sankciju ieviešanu pret atbildīgajām Ukrainas amatpersonām.

Personu saraksts, kurām būs liegts ceļot Eiropā un tiks iesaldēti aktīvi, tiks izveidots rīt, kad paredzēts apstiprināt sankciju ieviešanu. Tāpat nolemts aizliegt eksportēt uz Ukrainu represijās pret cilvēkiem izmantojamu policijas ekipējumu.

Pašā vakarā parlamenta ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par uguns pārtraukšanu. Rīkojums aizliedz Drošības dienestam sākt izsludināto pretterorisma operāciju un ieroču pielietošanu, bet iekšējā karaspēka un armijas karavīriem jāatgriežas savās bāzēs. Tāpat rīkojums paredz, ka ārkārtas stāvokli var ieviest tikai Augstākā Rada.

Jau vēstīts, ka Ukrainā kopš otrdienas notiek vardarbīgas pret valdību noskaņoto protestētāju un milicijas sadursmes. Pilsēta ir pārvērtusies kaujas laukā, kur deg ugunis, skan šāvieni un sprādzieni. Simtiem cilvēku ir ievainoti.

Nemieri sākās, kad milicija 18. februārī bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija otrdien centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.

Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.

Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad  varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.

Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt.  Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.

Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.