Sarunas starp Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, opozīcijas līderiem, Eiropas Savienības (ES) un Krievijas pārstāvjiem ir noslēgušās – puses ir vienojušās par nosacījumiem turpmākai krīzes atrisināšanai, piektdien no rīta vēstīts Ukrainas prezidenta oficiālajā interneta vietnē.
Vienošanos par krīzes noregulēšanu paredzēts parakstīt 12:00 prezidenta administrācijā, teikts vietnē.
Iepriekš Polijas premjers Donalds Tusks, kura valsts ārlietu ministrs kopš ceturtdienas kopā ar Vācijas un Francijas kolēģiem piedalās sarunās ar Janukoviču, paziņoja, ka Janukovičs sarunās izteicis gatavību sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas jau šogad.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss gan iesaka būt piesardzīgiem, norādot, ka opozīcijai vēl ir iebildumu un vienošanās vēl nav parakstīta.
Valdošās Reģionu partijas frakcijas vadītājs Aleksandrs Jefremovs aģentūrai "Interfax" atklājis, ka vienošanās paredz 48 stundu laikā pāriet uz 2004. gada konstitūciju, kurā tiks ieviestas izmaiņas. Balsošana par konstitūcijas izmaiņām paredzēta septembrī, bet decembrī notiks pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, viņš pastāstīja.
Laikraksts "Ukrainskaja Pravda" ziņo, ka bez atgriešanās pie 2004. gada konstitūcijas, kas ierobežo prezidenta pilnvaras, vienošanās paredz desmit dienu laikā veidot jaunu valdību.
Vienošanās paredz arī nesenās vardarbības izmeklēšanu un to, ka varasiestādes neieviesīs ārkārtas stāvokli. Tāpat tā paredz, ka spēku nedrīkst pielietot opozīcija, ziņo raidsabiedrība BBC.
Daļa aktīvistu iebilst pret vienošanos. "Mēs pieprasām viņa nekavējošu atkāpšanos, nevis vēlēšanas decembrī," laikrakstam "Ukrainskaja Pravda" norāda ievērojamas opozīcijas aktīvists Igors Lucenko.
Jau vēstīts, ka kopš 18. februāra Kijevā notiek asiņainākās sadursmes vairākus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto protestu laikā. Līdz piektdienai sadursmēs ar drošībniekiem pilsētas centrā gājuši bojā vismaz 77 cilvēki.
Opozīcijas avoti ziņo par vēl lielāku bojāgājušo skaitu, apsūdzot milicijas snaiperus neapbruņotu protestētāju nošaušanā. Simtiem cilvēku ir cietuši un ārstējas slimnīcās. Sašauti ir arī miliči, ziņo Iekšlietu ministrija.
Sadursmes sākās, kad milicija 18. februārī bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Drošības spēki pēc tam daļēji ieņēma un ielenca protesta kustības galveno centru - Neatkarības laukumu jeb Maidanu. Pilsētas centrs pārvērtās kaujas laukā. Opozīcijas līderu un valdības pārstāvju trešdien vakarā panāktais pamiers nedeva rezultātus un ceturtdien no rīta radikāli noskaņoti protestētāji sāka pretuzbrukumu milicijai, atgūstot visu Neatkarības laukumu.
Protestētāju gūstā ir nonākuši 67 drošībnieki, bet Iekšlietu ministrija miličiem ir izsniegusi kaujas ieročus. Protestētāju apšaudē ceturtdien gāja bojā desmitiem cilvēku, pārvēršot 20. februāri par asiņaināko dienu Ukrainas vēsturē pēc PSRS sabrukuma.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
