Kijevā atsākušās sadursmes - 348
Foto: Reuters/Scanpix
Pēc trīs asiņainām dienām pret valdību noskaņotie protestētāji piektdien turpina pulcēties Neatkarības laukumā, drošības spēki dienas gaitā ir pametuši valdības kvartālu un ziņas par sadursmēm vairs nepienāk.

Vakarā Maidanā notiek atvadas no sadursmēs bojāgājušajiem, bet radikāli noskaņoti protestētāji sola sākt uzbrukumu, ja Janukovičs neatkāpsies līdz sestdienas desmitiem no rīta. Sestdien un svētdien valstī izsludinātas sēras.

Ceturtdien protestētāji pretuzbrukumā atguva visu Neatkarības laukumu, kurā iepriekšējās dienās ielauzās milicija. Tomēr cena tam bija augsta – pa protestētājiem atklāta uguns un desmitiem cilvēku gāja bojā. Oficiālā statistika liecina, ka kopš sadursmju sākuma miruši 77 cilvēki, bet opozīcijas avoti ziņo pat par 100 nogalinātājiem un vaino snaiperus neapbruņotu cilvēku nošaušanā.

Pēc vairāku dienu vardarbības, kurā ir desmitiem nogalināto un simtiem cietušo, Ukrainā notiek centieni krīzi atrisināt ar politiskiem līdzekļiem. Prezidents Viktors Janukovičs un opozīcijas līderi piektdien ir parakstījuši vienošanos par konflikta noregulējumu.

Parlaments jau nobalsojis par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un protesta dalībnieku amnestiju, kā arī drošības spēku atvilkšanu no Kijevas. Tāpat pieņemts likums, kas ļaus atbrīvot no cietuma ekspremjeri Jūliju Timošenko, no amata atbrīvots Iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko.

Tikmēr daļa protestētāji nav apmierināti ar to, ka vienošanās paredz jaunas prezidenta vēlēšanas sarīkot tikai decembrī. Pēc asiņainajiem notikumiem daudzi grib tūlītēju Janukoviča atkāpšanos. Tāpēc cilvēki nepamet Neatkarības laukumu.

Jau vēstīts, ka kopš 18. februāra Kijevā notiek asiņainākās sadursmes vairākus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto protestu laikā. Līdz piektdienai sadursmēs ar drošībniekiem pilsētas centrā gājuši bojā vismaz 77 cilvēki.

Opozīcijas avoti ziņo par vēl lielāku bojāgājušo skaitu, apsūdzot milicijas snaiperus neapbruņotu protestētāju nošaušanā. Simtiem cilvēku ir cietuši un ārstējas slimnīcās. Sašauti ir arī miliči, ziņo Iekšlietu ministrija.

Sadursmes sākās, kad milicija 18. februārī bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.

Drošības spēki pēc tam daļēji ieņēma un ielenca protesta kustības galveno centru - Neatkarības laukumu jeb Maidanu. Pilsētas centrs pārvērtās kaujas laukā. Opozīcijas līderu un valdības pārstāvju trešdien vakarā panāktais pamiers nedeva rezultātus un ceturtdien no rīta radikāli noskaņoti protestētāji sāka pretuzbrukumu milicijai, atgūstot visu Neatkarības laukumu.

Protestētāju gūstā bija nonākuši 67 drošībnieki, kas ceturtdien naktī atbrīvoti, bet Iekšlietu ministrija miličiem ir izsniegusi kaujas ieročus. Protestētāju apšaudē ceturtdien gāja bojā desmitiem cilvēku, pārvēršot 20. februāri par asiņaināko dienu Ukrainas vēsturē pēc PSRS sabrukuma

Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents  Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.

Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad  varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!