Maskavas Zamoskvoreckas rajona tiesa piektdien atzina astoņu apsūdzēto vainu, kuri tika tiesāti par piedalīšanos masu protestos 2012.gada maijā pirms Vladimira Putina inaugurācijas prezidenta amatā.
Prokuratūra pieprasījusi apsūdzētajiem piespriest piecu līdz sešu gadu cietumsodu.
Diviem apsūdzētajiem - 52 gadus vecajam Sergejam Krivovam un 20 gadus vecajai Aleksandrai Duhaņinai - prokurori pieprasīja sešu gadu ieslodzījumu par vardarbību pret policiju un aicinājumiem uz masu nemieriem.
Savukārt apsūdzētajiem Andrejam Barabanovam, Aleksandram Poļihovičam, Artjomam Savjolovam, Stepanam Ziminam un Denisam Luckevičam prokurori pieprasīja piemērot piecu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, bet Artjomam Beļusovam piecu gadu ieslodzījumu.
Šajā lietā apsūdzētajiem piespriestais sodamērs tiks paziņots pirmdien.
Apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Vairums šajā lietā apsūdzēto apcietinājumā atrodas jau kopš 2012.gada.
Šajā lietā iepriekš bija vēl četri apsūdzētie, taču viņi decembrī amnestijas ietvaros tika apžēloti, jo šīs personas bija apsūdzētas tikai par dalību masu nemieros.
Saistībā ar 2012.gada maijā pieredzētajām nekārtībām līdzīgās apsūdzībās vienai personai jau piespriests četrarpus gadu cietumsods, bet vēl vienam apsūdzētajam noteikta ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā.
Protestējot pret aktīvistu tiesāšanu, pie tiesas nama piektdien bija pulcējušies aptuveni tūkstotis cilvēku, kuri skandēja "Kauns!" un pieprasīja "brīvību politieslodzītajiem". Likumsargi aizturējuši aptuveni 200 demonstrantus.
LETA jau ziņoja, ka 2012.gada 6.maijā - dienu pirms Vladimira Putina inaugurācijas prezidenta amatā - Maskavā notika tā dēvētais Miljonu maršs, kura laikā policija nobloķēja gājiena ceļu un izprovocēja sadursmes, līdz ar to vairāk nekā 400 demonstrantu tika arestēti.
Saskaņā ar prokuratūras apkopotajiem datiem tika ievainoti 82 cilvēki.
Milzīgā izmeklēšana sadalīta vairākās lietās, kuras vērstas pret aptuveni 30 cilvēkiem.
Lai gan jautājums, kura puse pirmā ķērās pie agresijas, joprojām ir strīdīgs, sadursmēs tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku, un likumsargi lika lietā brutālu spēku un piparu gāzi.
Izmeklētāji uzskata, ka tie bija iepriekš izplānoti masu nemieri, kuru mērķis bija izraisīt nekārtības visā valstī. Taču pērnajā aprīlī publiskotajā Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizāciju ziņojumā secināts, ka sadursmju izprovocēšanā vainojamas varasiestādes.
Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International" sešus no astoņiem šajā lietā apsūdzētajiem pasludinājusi par sirdsapziņas cietumniekiem un aicinājusi Krieviju atcelt apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības par masu nemieriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
