Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pasludinājis nākamās brīvdienas – 22. un 23. februāri – par sēru dienām sadursmju upuru piemiņai, liecina paziņojums prezidenta oficiālajā interneta vietnē.
Tādu pašu lēmumu piektdien pieņēmis arī parlaments.
"Saistībā ar cilvēku upuriem Ukrainā notikušo masu akciju rezultātā, norīkoju pasludināt 2014. gada 22. un 23. februāri Ukrainā par sēru dienām bojāgājušo piemiņai," teikts prezidenta tīmekļa vietnē.
Pie ēkām būs jāpaceļ karogi sēru noformējumā. Valstī nenotiks izklaides un sporta pasākumi, būs izmaiņas televīzijas un radio programmās.
Pēc 18. un 19. februāra sadursmēm Janukovičs par sēru dienu jau pasludināja 20. februāri, tomēr šī diena izvērsās par asiņaināko Ukrainā kopš PSRS sabrukuma.
Jau vēstīts, ka kopš 18. februāra Kijevā notiek asiņainākās sadursmes vairākus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto protestu laikā. Līdz piektdienai sadursmēs ar drošībniekiem pilsētas centrā gājuši bojā vismaz 77 cilvēki. Piektdien situācija ir satbilizējusies un sadursmes nenotiek.
Opozīcijas avoti ziņo par vēl lielāku bojāgājušo skaitu, apsūdzot milicijas snaiperus neapbruņotu protestētāju nošaušanā. Simtiem cilvēku ir cietuši un ārstējas slimnīcās. Sašauti ir arī miliči, ziņo Iekšlietu ministrija.
Sadursmes sākās, kad milicija 18. februārī bloķēja tūkstošiem demonstrantu ceļu uz parlamenta ēku, kur opozīcija centās panākt, lai tiktu atjaunota 2004. gada konstitūcija, kas samazinātu prezidenta Viktora Janukoviča pilnvaras.
Drošības spēki pēc tam daļēji ieņēma un ielenca protesta kustības galveno centru - Neatkarības laukumu jeb Maidanu. Pilsētas centrs pārvērtās kaujas laukā. Opozīcijas līderu un valdības pārstāvju trešdien vakarā panāktais pamiers nedeva rezultātus un ceturtdien no rīta radikāli noskaņoti protestētāji sāka pretuzbrukumu milicijai, atgūstot visu Neatkarības laukumu.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
