Krievija nav Kijevā parakstījusi vienošanos par Ukrainas krīzes risinājumu, taču tā atbalsta miermīlīgu iznākumu, piektdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Savā paziņojumā ministrija norādījusi, ka vienošanās panākta "ar Vācijas, Polijas un Francijas diplomātu starpniecību", taču tas, ka uz tās nav Krievijas pārstāvja paraksta, nenozīmē, ka Maskava nevēlas kompromisu.
Tikmēr Krievijas prezidenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Vladimirs Lukins, kurš piedalījās ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību organizētajās Ukrainas opozīcijas sarunās ar prezidentu Viktoru Janukoviču, atzinis, ka Maskava nokavējusi ar savu dalību sarunās.
"Eiropas Savienības pārstāvji savā veidā centās būt noderīgi. Viņi sāka risināt sarunas. Mēs šīm sarunām pievienojāmies vēlāk, kas nebija īsti pareizi," pēc atgriešanās Maskavā norādīja Lukins.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Kļujevs žurnālistiem sacīja, ka Lukins nav parakstījis līgumu par krīzes noregulējumu, jo viņu uz neesot bijis Krievijas puses pilnvarojuma.
"Krievijas Federācijas pārstāvis pietiekami konstruktīvi strādāja [pie vienošanās], bet viņam nebija mandāta parakstam," sacīja Kļujevs.
Vienošanās tekstā ņemti vērā daudzi Krievijas pārstāvja ierosinājumi, viņš piebilda.
Ukrainas konstitūcijas reformas projekts ir jānodod balsošanai referendumā, tikmēr paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
"Mēs esam pārliecināti, ka šādi Ukrainai liktenīgi procesi kā konstitūcijas reforma ir jāīsteno, pilnā mērā iesaistot politiskos spēkus un reģionus, bet šādas reformas projekts ir jānodod balsošanai visas tautas referendumam. Praktiskajiem soļiem situācijas nekavējošas nomierināšanas virzienā ir jābūt abpusējiem, lai patiesi sekmētu nacionālo izlīgumu. Un, protams, visas starpniecības formas ir jāīsteno, ievērojot beznosacījumu cieņu attiecībā uz Ukrainas suverenitāti," teikts ministrija paziņojumā.
Tajā pašā laikā Ukrainas parlaments jau apstiprinājis likumu par vairāku 2004.gada konstitūcijas normu atjaunošanu, kas ierobežo prezidenta pilnvaras par labu likumdevēju sapulcei.
Šis likums pieņemts ar 386 balsīm, tas ir ar konstitucionālo vairākumu.
Kā ziņots, Janukovičs un opozīcijas līderi piektdien parakstīja vienošanos par krīzes noregulējumu valstī. Opozīcijas vārdā vienošanos parakstīja Vitālijs Kļičko, Arsēnijs Jaceņuks un Oļegs Tjagņiboks.
Vienošanās paredz pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, kā arī prezidenta pilnvaru samazināšanu, turklāt tajā arī noteikts, ka līdz 3.martam ir jāizveido nacionālās vienotības valdība, bet iedzīvotājiem ir jānodod nelikumīgi glabātie ieroči.
Vienošanās mērķis ir pielikt punktu trīs mēnešus ilgušajai krīzei, kas prasījusi jau teju simt cilvēku dzīvības.
"Tie, kas parakstījuši šo vienošanos, paziņo par apņēmību desmit dienu laikā izveidot koalīciju un nacionālās vienotības valdību," teikts dokumentā, kas publicēts prezidenta mājaslapā.
"Abas puses ieguldīs nopietnas pūles, lai normalizētu dzīvi pilsētās un ciemos, atbrīvojot administratīvās un sabiedriskās ēkas, kā arī atbloķējot ielas, skvērus un laukumus. Nelikumīgi glabātie ieroči ir jānodod Iekšlietu ministrijas struktūrās 24 stundu laikā, sākot no brīža, kad būs stājies spēkā īpašais likums," teikts dokumentā.
Šāds likums ir jāpieņem 48 stundu laikā pēc vienošanās parakstīšanas.
"Konstitucionālā reforma, kas līdzsvaros prezidenta, valdības un parlamenta pilnvaras, tiks sākta nekavējoties un noslēgsies 2014.gada septembrī. Prezidenta vēlēšanas notiks uzreiz pēc šīs konstitūcijas pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2014.gada decembrī," teikts dokumentā.
Vienošanās parakstīta Ukrainas prezidenta pilī, klātesot Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem - Polijas ārlietu ministram Radoslavam Sikorskim, viņa Vācijas kolēģim Frankam Valteram Šteinmeieram, kā arī Francijas Ārlietu ministrijas Kontinentālās Eiropas departamenta vadītājam Ērikam Furnē.
Tikmēr Krievijas pārstāvis Lukins, kuram Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija uzticējis uzņemties starpnieka lomu sarunās, vienošanās parakstīšanas brīdī nebija klāt.
Komentējot vienošanās parakstīšanu, Sikorskis atzina, ka tādējādi dota iespēja miermīlīgai situācijas attīstībai Ukrainā.
Vienošanās parakstīšana paver Ukrainai iespēju veikt reformas un tuvoties ES, viņš norādīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
