Maskavā pie tiesas nama, kur piektdien tika pasludināts spriedums lietā par masu nekārtībām 2012.gada 6.maijā Krievijas galvaspilsētas Bolotnaja laukumā, aizturēti aptuveni 200 cilvēku.
Tiesa astoņus apsūdzētos atzina par vainīgiem par piedalīšanos masu nekārtībās un sišanu policistiem. Pirms sprieduma pasludināšanas vairāk nekā 1000 aktīvistu atbalstītāju bija sapulcējušies pie Zamoskvorečjes rajona tiesas.
Policija tiesas namā ļāva iekļūt tikai ģimenes locekļiem un žurnālistiem, bet aizturēja visus tos, kas mēģināja pacelt transparentus un karogus vai izkliedza saukļus.
Dažu stundu laikā arestēti aptuveni 200 cilvēku, apliecināja Maskavas policijas preses pārstāvis.
Uz prāvu bija ieradies arī viens no redzamākajiem Krievijas opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs un abas nule kā no cietuma atbrīvotās pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieces Nadežda Tolokoņņikova un Marija Aļohina, tomēr viņi tiesas namā netika ielaisti un palika stāvam uz ielas.
Prokuratūra pieprasījusi astoņiem apsūdzētajiem sešus gadus cietumā. Aizstāvības puse un cilvēktiesību aktīvisti to nodēvējuši par neproporcionāli bargu sodu.
Tiesa izsludināja daļu sprieduma un tad pasludināja divu dienu pārtraukumu.
Jau izskanējuši pieņēmumi, ka tiesa nolēmusi neizsludināt spriedumu pirms Soču Olimpiādes noslēguma, jo spriedums ir bargs.
"Ja gribētu atbrīvot, tad spriedumu pabeigtu jau šodien bez visādiem riskiem olimpiādei," tviterī ierakstījis Progresa partijas jurists Dmitrijs Kraiņevs.
LETA jau ziņoja, ka 2012.gada 6.maijā - dienu pirms Vladimira Putina inaugurācijas prezidenta amatā - Maskavā notika tā dēvētais Miljonu maršs, kura laikā policija bloķēja gājiena ceļu un izprovocēja sadursmes, līdz ar to vairāk nekā 400 demonstrantu tika arestēti.
Saskaņā ar prokuratūras apkopotajiem datiem tika ievainoti 82 cilvēki.
Milzīgā izmeklēšana sadalīta vairākās lietās, kuras vērstas pret aptuveni 30 cilvēkiem.
Lai gan jautājums, kura puse pirmā ķērās pie agresijas, joprojām ir strīdīgs, nav noliedzams, ka sadursmēs tika ievainoti vairāki desmiti cilvēku un likumsargi lika lietā brutālu spēku un piparu gāzi.
Izmeklētāji uzskata, ka tie bija iepriekš izplānoti masu nemieri, kuru mērķis bija izraisīt nekārtības visā valstī. Taču pērnajā aprīlī publiskotajā Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizāciju ziņojumā secināts, ka sadursmju izprovocēšanā vainojamas varasiestādes.
Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International" sešus no astoņiem šajā lietā apsūdzētajiem pasludinājusi par sirdsapziņas cietumniekiem un aicinājusi Krieviju atcelt apsūdzētajiem izvirzītās apsūdzības par masu nemieriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
