Pirmdien Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās prezidenta vēlēšanu kampaņas sākumu un publiskos norises grafiku, vēsta aģentūra UNIAN.
Par to pirmdien sēdē paziņojis prezidenta vietas izpildītājs - parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs no partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme").
"Pēc šī grafika rīt var sākt izvirzīt Ukrainas prezidenta amata kandidātus," skaidroja Turčinovs, norādot, ka viena no lielākajām problēmām ir vēlēšanu izmaksas. Viņš arī deva rīkojumu Augstākās Radas budžeta komisijai izskatīt iespēju vēlēšanu budžetu samazināt.
"Batkivščina" līderis Arsēnijs Jaceņuks pirmdien paziņoja, ka valsts kase ir izlaupīta un Ukraina atrodas uz bankrota robežas.
"Prezidenta vēlēšanām ir jānotiek uzskatāmi godīgi un caurspīdīgi, lai mēs rādītu piemēru, kā demokrātiskā valstī var notikt vēlēšanas," uzsvēra Turčinovs.
Vēstīts, ka pēc pagājušās nedēļas asiņainajiem notikumiem, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 80 cilvēki, parlaments 22. februārī atcēla prezidentu Viktoru Janukoviču no amata, pasludinot ārkārtas prezidenta vēlēšanas 25. maijā.
Tikmēr Janukovičs, kura atrašanās vieta nav skaidri zināma, izsludināts meklēšanā.
Zināms, ka sestdien Janukovičs devās uz Ukrainas austrumu pilsētu Harkovu, bet pēc tam centies ar privāto lidmašīnu izlidot no valsts, bet tas nav izdevies. Internetā publiskots video ar Janukoviča bēgšanu no savas rezidences. Pēdējo reizi viņš redzēts svētdien Krimā.
Pagājusī nedēļa Kijevā izvērsās par asinspirti, kad 18. februārī sākās vardarbīgas milicijas un protestētāju sadursmes. Bojā ir gājuši vairāk nekā 80 cilvēki. Aktīvisti notikušajā vaino drošības spēkus, kas atklājuši uguni pa neapbruņotiem Maidana dalībniekiem.
Tāpat daudzu protestētāju nāvē vaino snaiperus. Apšaudīti arī mediķi, kas centās palīdzēt ievainotajiem.
Asinsizliešana beidzās piektdien, kad strauji meklēts politisks risinājums. Janukovičs un opozīcijas pārstāvji parakstīja vienošanos par konflikta noregulējumu. Parlaments lēma par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un bijušās premjerministrs Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no ieslodzījuma, bet vēlāk no amata atbrīvot Janukovičs.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
