"Nedomāju, ka Ukraina virzās miera virzienā. Iekšpolitiski tas nemaz nevar notikt, jo radikālā opozīcija paziņojusi, ka netic nevienam solījumam un respektēs tikai darbus," sacīja Skudra.
Turklāt prezidenta Viktora Janukoviča politikas atbalstītāji, Ukrainas oligarhi, Krimas, Dienvidukrainas un Austrumukrainas izpildvara var nepiekrist Asociācijas līgumam ar Eiropas Savienību (ES) un var nebūt gatava atzīt spējās pārmaiņas, kā arī jaunievēlēto prezidentu un parlamentu.
Ja šī Ukrainas daļa nolemj boikotēt pirmstermiņa vēlēšanas, vēlēšanas nenotiek, un tas nozīmē Ukrainas sašķeltību. "Jāsaka godīgi, Ukrainā pastāv divvaldība. Ir tikai divi risinājumi - pilsoņu karš vai kompromiss," norādīja profesors.
Skudra kā vienīgo risinājumu min tikšanos, kurā piedalītos kādi ES dalībvalstu ārlietu ministri, kā arī Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri, kuri vienotos par to, kā noritēs tās vienošanās izpilde, ko parafēja, pirms notika revolucionārais pavērsiens.
Kā ziņots, nemieri Ukrainā sākās pagājušā gada novembrī, kad Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt sagatavošanās darbus ES un Ukrainas Asociācijas līguma parakstīšanai. Savukārt pagājušajā nedēļā notika situācijas saasināšanās, kas izraisīja jaunu vardarbības vilni, un tiesībsargājošo iestāžu un protestētāju sadursmju rezultātā bojā gāja vairāki desmiti cilvēku, bet vēl vairāki simti tika ievainoti.
Sestdien Ukrainas parlaments apstiprināja faktu, ka prezidents pats pārtraucis pildīt konstitūcijā noteiktos pienākumus, un izsludināja pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas 25.maijā. Līdz vēlēšanām šos pienākumus pildīs jaunievēlētais parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs. Tikmēr atstādinātā prezidenta Janukoviča atrašanās vieta joprojām nav zināma.
Janukovičs devies nezināmā virzienā un ir izsludināts meklēšanā, pirmdien pavēstīja iekšlietu ministra vietas izpildītājs Arsēns Avakovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
