Ukrainas parlaments otrdien nolēmis vērsties pie Starptautiskās Krimināltiesas Hāgā, aicinot saukt pie atbildības no amata atcelto prezidentu Viktoru Janukoviču, vēsta aģentūra UNIAN.
"Ukrainas tautas vārdā Augstākā Rada kā Ukrainas vienīgā likumdevēja vara, aicinot uz taisnīgumu, vēršas Starptautiskajā Krimināltiesā ar mērķi saukt pie kriminālatbildības starptautiskajā tiesā Ukrainas augstākās amatpersonas [...]," teikts parlamenta apstiprinātajā dokumentā.
Tālāk skaidrots, ka par "noziegumiem pret cilvēci" miermīlīgo protesta akciju laikā Kijevā pie atbildības saucams eksprezidents Viktors Janukovičs, bijušais ģenerālprokurors Viktors Pšonku, bijušais Iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko un citas amatpersonas, kuras noteiks Starptautiskā Krimināltiesa.
Dokumentā skaidrots, ka trīs mēnešus tiesībsargājošās iestādes pēc augstāko amatpersonu pavēles ar spēku, pielietojot speciālos līdzekļus un ieročus, vērsās pret miermīlīgo protesta akciju dalībniekiem Kijevā un citur Ukrainā.
Notika sistemātiska dienesta pilnvaru pārsniegšana un citi smagi noziegumi, kas noveda pie vairāk nekā 100 cilvēku slepkavībām, vairāk nekā 2000 cilvēku ievainošanas, no kuriem vairāk nekā 500 ir smagā stāvoklī, turpina dokuments.
Notikusi cilvēku spīdzināšana un nelikumīga aizturēšana, ūdensmetēju izmantošana pret cilvēkiem, kad gaisa temperatūra ir zemāka par -10 Celsija grādiem, norāda parlaments.
"Raksturīga šajā periodā kļuva cilvēku nolaupīšana un pazušana, un vardarbīga nelikumīga viņu brīvības atņemšana, vardarbīga izvešana no slimnīcām uz vientuļām vietām ar mērķi spīdzināt un nogalināt[...]," teikts dokumentā.
Deputāti uzsver, ka vara un milicija organizējusi noziedzīgas grupas, kuru mērķis bija cilvēku iebiedēšana, spīdzināšana, slepkavības, īpašuma iznīcināšana. Upuru izvēle bijusi politiski motivēta.
Augstākā Rada atzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju lietā par noziegumiem pret cilvēci attiecībā uz minētajām amatpersonām, kuru rīcība noveda pie sevišķi smagām sekām un masu slepkavībām miermīlīgu protesta akciju laikā.
Jau vēstīts, ka pagājusī nedēļa Kijevā izvērsās par asinspirti, kad 18. februārī sākās vardarbīgas milicijas un protestētāju sadursmes. Bojā ir gājuši vismaz 82 cilvēki. Aktīvisti notikušajā vaino drošības spēkus, kas atklājuši uguni pa neapbruņotiem Maidana dalībniekiem. Tikmēr bojā gājuši un ievainoti ir arī drošības spēku dalībnieki.
Daudzu protestētāju nāvē vaino snaiperus. Apšaudīti arī mediķi, kas centās palīdzēt ievainotajiem.
Asinsizliešana beidzās piektdien, kad strauji meklēts politisks risinājums. Janukovičs un opozīcijas pārstāvji parakstīja vienošanos par konflikta noregulējumu. Parlaments lēma par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no ieslodzījuma, bet vēlāk no amata atbrīvots Janukovičs.
Eksprezidenta, bijušā ģenerālprokurora un bijušā iekšlietu ministra atrašanās vieta nav zināma.
Pret valdību vērsti protesti Ukrainā notiek kopš novembra beigām, kad prezidents Viktors Janukovičs Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais noskaņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
