Simferopolē pie Krimas Augstākās padomes ēkas trešdien pulcējas vismaz pieci tūkstoši Krimas tatāru, pieprasot varas iestādēm saglabāt Ukrainas nedalāmību, vēsta aģentūra UNIAN. Pilsētā izcēlušās pretēju uzskatu paudēju sadursmes.
Cilvēki tur rokās Ukrainas, Eiropas Savienības (ES) un Krimas tatāru karogus un skandē saukļus Ukrainas atbalstam, ziņo aģentūras korespondents. Krimas tatāru protestētāji ir aizņēmuši visu laukumu pie Krimas Autonomās Republikas parlamenta.
Netālu no laukuma pulcējās vairāki simti prokrievisko spēku atbalstītāju ar melni oranžajām Georga lentēm un Krievijas karogiem, norāda UNIAN.
Dienas vidū laukumā bijuši jau ap 10 000 cilvēku. Starp tatāriem, Ukrainas vienotības atbalstītājiem un prokrieviskajiem spēkiem sākušās sadursmes, ziņo UNIAN korespondents. Protestētāji centušies pārraut milicijas ķēdi pie parlamenta ēkas. Vismaz 20 cilvēki nekārtībās ir cietuši, ziņo portāls "Lenta.ru".
Aptuveni 20 Krimas tatāriem, kuri nevēlas parlamenta vadītāja amatā redzēt Reģionu partijas pārstāvi Vladimiru Konstantinovu, izdevies caur sānu durvīm ielauzties Krimas parlamentā. Radikāli noskaņotos protestētājus ēkas hallē izdevies nomierināt neformālās Krimas tatāru valdības – medžlisa līderim Refatam Čubarovam.
Tikmēr grupa Krimas tatāru ar saucieniem "Krima nav Krievija" sadedzinājuši Krievijas karogu, ziņo UNIAN.
Tatāru un prokrievisko protestētāju līderi aicina savus aktīvistus izklīst, vismaz daļa cilvēku tam ir paklausījusi, ziņo UNIAN.
Krimas tatāri, kuri veido aptuveni 12% no vietējo iedzīvotāju skaita, ir daudz cietuši no PSRS režīma. Lielu Krimas tatāru daļu Josifa Staļina vadītā padomju impērija četrdesmitajos gados deportēja no pussalas.
Pārsvarā krievu apdzīvotā Melnās jūras pussala rada vislielākās bažas par tās iespējamo atdalīšanos no Ukrainas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas un proeiropeiskās opozīcijas nākšanas pie varas.
Krimas parlaments no novembra notiekošo pret Janukoviča valdību vērsto protestu laikā aicināja prezidentu ieviest ārkārtas stāvokli un likvidēt protestus Kijevas centrā. Tāpat Krimā ir izskanējuši aicinājumu lūgt Krievijas aizsardzību.
Krimas ostas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze. Tieši uz Krimu devies gāztais Janukovičs, kad viņam neizdevās pamest valsti no Doņeckas lidostas. Vairāk par Janukoviča bēgšanas maršrutu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
