Tiesas ieskatā, procentu barjeras neesamība neatstātu nekādu negatīvu ietekmi uz Eiropas Parlamenta darbu.
Prasību, kurā tika apstrīdēta pērnā gada oktobrī pieņemtās likumdošanas izmaiņas, Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā iesniedza deviņpadsmit salīdzinoši mazpopulāras Vācijas partijas, kuru vidū ir arī pret eiro noskaņotā partija "Alternatīva Vācijai".
Šī ir jau otrā reize, kad Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa pieņem lēmumus par procentuālās barjeras atcelšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2009. gadā Vācijas partijām, lai iekļūtu eiroparlamentā, bija jāpārvar 5% barjera, taču šīs procentu barjeras pamatotība tika apstrīdēta konstitucionālajā tiesā, kas 2011. gadā nolēma barjeru atcelt. Izpildot tiesas spriedumu, pērn procentu barjera iekļūšanai eiroparlamentā tika samazināta līdz 3%, tomēr arī tas nebija pa prātam nelielajām partijām.
Konstitucionālās tiesas trešdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks šā gada maijā, Vācijai paredzētās deputātu vietas tiks sadalītas starp partijām, kas vēlēšanās iegūs vismaz 1% lielu vēlētāju atbalstu.