Aģentūra UNIAN norāda, ka ēku ieņēmēji ir prokrievisko spēku pašaizsardzības vienības. Tikmēr Krimā stihiski tiek veidotas krievvalodīgu pašaizsardzības grupas, kas dodas uz Simferopoli, ziņo aģentūra "RIA Novosti".
Simferopoles centrs ir apķēdēts, sabiedriskā transporta satiksme šajā pilsētas daļā ir apturēta. Milicija skaļruņos aicina iedzīvotājus nenākt ārā uz ielas, ziņo "Korrespondent.net".
Uzbrucēji ēkās ieradušies ap četriem rītā un izveduši ārā tur esošos cilvēkus. Iestādes apsargājošajiem miličiem ļauts paturēt viņu dienesta ieročus.
Krimas parlamenta un valdības ēku ieņēmuši vairāk nekā 120 bruņoti cilvēki, ēkā ienesti ieroči, tostarp granātmetēji un ložmetēji, ar kuriem pietiek mēnesi ilgai aizsardzībai, Augstākajā Radā paziņoja partijas UDAR deputāts, bijušais Krimas premjers Sergejs Kunicins.
Ceturtdien Kijevā apstiprinātā jaunā pagaidu valdība norāda, ka nedrīkst pakļauties provokācijām un konflikts Kijevā jārisina sarunu ceļā bez asinsizliešanas.
Satraukumu radīja arī fakts, ka Simferopoles virzienā devās Krievijas bruņutransportieru kolonna, kas vēlāk apstājusies un braukusi atpakaļ uz savu bāzi. Krievijas militāristu pārvietošanās Krimā ārpus līgumā noteiktajām teritorijām tiks uzskatīta par "militāru agresiju", brīdina Ukrainas pagaidu prezidents Aleksandrs Turčinovs.
Kaujinieki parlamenta ēkā ielaiduši deputātus, bet vēlāk Krimas parlaments paziņoja, ka tiks rīkots referendums par pussalas turpmāko statusu. Tas varētu notikt 25. maijā. Krimas parlamenta paziņojuma norādīts, ka "nekonstitucionālā apvērsumā" varu Ukrainā ar "bruņotu bandu atbalstu" sagrābuši "radikāli nacionālisti" un miers Krimā ir apdraudēts.
Par parlamentā notiekošo ir maz informācijas, jo ēku ieņēmušie kaujinieki žurnālistu ēkā neielaiž, bet deputātiem sakaru ierīces liek atstāt pie ieejas.
Tikmēr Krievija paziņoja, ka aizsargās savu pilsoņu tiesības.
Jau vēstīts, ka trešdien pie Krimas parlamenta pulcējās tūkstošiem Krimas tatāru, kuri pieprasīja Ukrainas nedalāmības saglabāšanu. Laukumā izcēlās sadursmes ar prokrievisko spēku atbalstītājiem, kas plivināja Krievijas karogus un nēsāja melni oranžās Georga lentes.
Sadursmēs cietuši 35 un gājuši bojā divi cilvēki, ceturtdien paziņoja vietējā Veselības ministrija.
Pārsvarā krievu apdzīvotā Melnās jūras pussala rada vislielākās bažas par tās iespējamo atdalīšanos no Ukrainas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas un proeiropeiskās opozīcijas nākšanas pie varas.
Krimas parlaments no novembra notiekošo pret Janukoviča valdību vērsto protestu laikā aicināja prezidentu ieviest ārkārtas stāvokli un likvidēt protestus Kijevas centrā. Tāpat Krimā ir izskanējuši aicinājumu lūgt Krievijas aizsardzību.
Krimas ostas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze. Tieši uz Krimu devies gāztais Janukovičs, kad viņam neizdevās pamest valsti no Doņeckas lidostas. Vairāk par Janukoviča bēgšanas maršrutu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!