Krimā notiekošais ir Krievijas iebrukums, paziņo iekšlietu ministrs  (513)

"Notiekošo vērtēju kā bruņotu iebrukumu un okupāciju, pārkāpjot visas starptautiskās vienošanās un normas. Tā ir tieša bruņotas asinsizliešanas provocēšana suverēnā valstī," uzsver ministrs.

Ministrs norāda, ka bruņoti cilvēki ir bloķējuši Belbekas lidostu pie Sevastopoles. Šie vīri, kuri tērpti militārā apģērbā bez atpazīšanas zīmēm, ir Krievijas karavīri, kuri savu piederību nemaz neslēpj, viņš norāda.

Lidostas iekšpusē ir palikuši Ukrainas robežsargi un karavīri, stāsta ministrs. Lidostas darbs ir apturēts. Bruņotas sadursmes pagaidām nav notikušas.

Krievijas Melnās jūras flote vēlāk noraidīja informāciju, ka pie Sevastopoles esošās "Belbekas" lidostas atrastos Krievijas karavīri, bet atzīst, ka ir pastiprināti drošības pasākumu pie militārajiem objektiem.

Pavisam lidostā ap trijiem naktī ieradušies ap 300 bruņotu cilvēku, aģentūrai UNIAN atklāj lidostas maiņas vadītājs Anatolijs Rečenko, kurš arī uzskata, ka tie ir Krievijas karavīri. Ceļš uz lidostu ir bloķēts un kaujinieki nevienu nelaiž sev klāt, brīdinot, ka atklās uguni. No iebrucējiem izdevies noskaidrot, ka viņi apsargājot lidostu "no provokācijām". Nekādas prasības nav izvirzītas.

Par naktī notikušo incidentu Simferopoles lidostā, iekšlietu ministrs stāsta, kā sākumā ap pusnakti lidostā ieradušies aptuveni 100 cilvēki civilā apģērbā, kas saukuši sevi par "kazaku sotņu". Grupa, pārvarot nožogojumu, iznākusi uz lidostas skrejceļa.

Iekšlietu ministrijas spēki, nepielietojot ieročus, šos cilvēkus līdz vieniem naktī no lidostas padzinuši. Tie sakāpuši kravas automašīnās "Kamaz" un aizbraukuši.

Ap 1:30 naktī lidostā ar vairākām kravas automašīnām ieradušies aptuveni 119 bruņoti kaujinieki. Tie iegājuši ēkā, neslēpjot savu piederību Krievijas spēkiem. Iebrucēji bijuši ģērbti un bruņoti tāpat kā kaujinieki, kas kopš ceturtdienas rīta ir ieņēmuši Krimas parlamentu.

Jau vēstīts, ka ceturtdien agri no rīta neidentificēta bruņotu kaujinieku grupa ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē, paceļot virs tām Krievijas karogus.

Kaujinieki ēkā ielaida deputātus, kuri nolēma, ka 25. maijā rīkos referendumu par Krimas autonomijas statusa paplašināšanu. Tāpat deputāti iecēla jaunu premjeru Sergeju Aksjonovu, kurš jau paziņoja, ka par leģitīmu Ukrainas vadītāju uzskata gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un pakļausies viņam.

Jau vēstīts, ka trešdien pie Krimas parlamenta pulcējās tūkstošiem Krimas tatāru, kuri pieprasīja Ukrainas nedalāmības saglabāšanu. Laukumā izcēlās sadursmes ar prokrievisko spēku atbalstītājiem, kas plivināja Krievijas karogus un nēsāja melni oranžās Georga lentes. 

Sadursmēs cietuši 35 un gājuši bojā divi cilvēki, ceturtdien paziņoja vietējā Veselības ministrija.

Pārsvarā krievu apdzīvotā Melnās jūras pussala rada vislielākās bažas par tās iespējamo atdalīšanos no Ukrainas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas un proeiropeiskās opozīcijas nākšanas pie varas.

Krimas parlaments no novembra notiekošo pret Janukoviča valdību vērsto protestu laikā aicināja prezidentu ieviest ārkārtas stāvokli un likvidēt protestus Kijevas centrā. Tāpat Krimā ir izskanējuši aicinājumu lūgt Krievijas aizsardzību.

Krimas ostas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze. Tieši uz Krimu devās gāztais Janukovičs, kad viņam neizdevās pamest valsti no Doņeckas lidostas. Tagad zināms, ka Janukovičs ir Krievijā, kur piektdien uzstāsies preses konferencē.