Neviena no iesaistītajām pusēm nevēlas bruņotu konfliktu, arī Baltijas valstīm nav jājūtas apdraudētām. Tomēr pastāv risks, ka situācija var eskalēties, portālam "Delfi" skaidro ārpolitikas eksperti.
"Neviens šeit [bruņotu] konfliktu nevēlas, jo tas var izvērsties ļoti nopietns," portālam "Delfi" atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Atšķirībā no 2008.gada Gruzijas konflikta gan Ukrainas armijas apmērs, gan Ukrainas ģeopolitiskā nozīme ir daudz lielāka, viņš norāda. Šajā gadījumā ir jārēķinās ar divām milzīgām armijām un vairs nepastāv tā spēku samēra asimetrija, kas bija vērojama Gruzijas un Krievijas konfliktā.
Tomēr situācija ir ļoti riskanta, jo "notikumi skrien pa priekšu valstu vēlmēm, ambīcijām un spēlei, un mēs nekad nevaram zināt, kurš kurā brīdī var izšaut". Galvenokārt Krievija, bet arī Ukraina ir iedzinušas sevi stūrī. "Ja reiz tu vienreiz pasaki, ka iestāsies par valsts interesēm un aizstāvēsi savus līdzpilsoņus konkrētajā valstī, un nepieļausi viņu asinsizliešanu, tad ir grūti atkāpties," skaidro Sprūds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
