Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs piedāvājis uz Ukrainu prokrievisko iedzīvotāju aizsardzībai no "teroristiem", kas nākuši pie varas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, nosūtīt savus karavīrus, ziņo laikraksts "The Moscow Times".
"Mēs nekad nepretendējam uz to, kas pieder citiem, bet mēs aizsargāsim to, kas ir mūsu," Kadirovs trešdien paziņoja savā sociālā tīkla "Instagram" lapā. "Mēs esam gatavi būt karavīri un miera uzturētāji tautas aizsargāšanai," apliecina Kadirovs.
"Ukrainā ir noticis Rietumu izplānots apvērsums. Pie varas ir nonākuši bandīti un teroristi. Ja būs nepieciešams, mēs nāksim un palīdzēsim tiem, kurus apvaino un pazemo Rietumu barotie teroristi, mēs palīdzēsim viņiem piecelties no ceļiem," uzsver Kremļa sabiedrotais Kadirovs.
Kadirova paziņojums izskanēja pēc tam, kad Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā specvienības "Berkut" kaujinieki pūļa priekšā uz ceļiem lūdza piedošanu par piedalīšanos protestu apspiešanā Kijevā, kuras ielās gāja bojā desmitiem cilvēku.
"Čečeni nevar klusi noskatīties", kad Krimā notiek prokrievisko un Krimas tatāru aktīvistu sadursmes, raksta čečenu prezidents. Tāpat Kadirovs esot "saņēmis informāciju", ka Ukrainas krieviem radušās "nopietnas problēmas ar biznesa un personīgo drošību".
Vēstīts, ka pēc Janukoviča gāšanas bažas rada Krimas autonomijas nākotne. Vietējā vara paziņojusi, ka joprojām ir uzticīga Janukovičam, bet kopš piektdienas pussalu kontrolē bruņoti kaujinieki, virs valdības ēkām pacelti Krievijas karogi.
Krimas parlaments no novembra notiekošo pret Janukoviča valdību vērsto protestu laikā aicināja prezidentu ieviest ārkārtas stāvokli un likvidēt protestus Kijevas centrā. Tāpat Krimā ir izskanējuši aicinājumu lūgt Krievijas aizsardzību.
Krimā bez aptuveni 60% krievu dzīvo aptuveni 24% ukraiņu un 12% Krimas tatāru. Pēdējie ir daudz cietuši no PSRS režīma.
Lielu Krimas tatāru daļu Josifa Staļina vadītā padomju impērija četrdesmitajos gados deportēja no pussalas. Tagad Krimas tatāri ir noskaņoti pret Krievijas iejaukšanos Krimā un trešdien rīkoja protestu pie Krimas parlamenta. Tā laikā izcēlās sadursmes ar prokrieviskajiem demonstrantiem, kuru laikā divi cilvēki gāja bojā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
