Ukrainā svētdien sākta vispārēja mobilizācija  (77)

Par to savā "Facebook" profilā norādījis Ukrainas parlamenta deputāts un Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Andrejs Parubijs. Viņš skaidro, ka mobilizācija 2. martā sākusies visā valsts teritorijā.

Jau ziņots, ka Ukrainas pagaidu prezidents Aleksandrs Turčinovs sestdien devis rīkojumu izsludināt Bruņotajos spēkos pilnu kaujas gatavību.

Par to Turčinovs paziņojis pēc Nacionālās drošības padomes sēdes. Viņš atgādina, ka Krievijas parlaments sestdien ir atbalstījis prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut ievest karaspēku Ukrainā.

"Šim agresijas aktam nav nekāda pamatojuma," norāda Turčinovs. Visas runas, ka pastāv draudi Ukrainas krieviem ir "izdomātas un melīgas", viņš uzsver. Ukraina aizsargā visus pilsoņus, neatkarīgi no to saziņas valodas un dzīvesvietas, skaidro pagaidu prezidents.

"Es devu pavēli, ņemot vērā potenciālo agresiju, izsludināt Bruņotajos spēkos pilnu kaujas gatavību," paziņoja Turčinovs.

Ir pastiprināta stratēģiski svarīgu objektu aizsardzība, izstrādāts plāns tiešas militāras agresijas gadījumam, viņš norāda. Visi Ukrainas iedzīvotāji ir aicināti saglabāt mieru, pārliecību un ticību Ukrainai, aizmirst strīdus un nesaskaņas.

"Šodien nav svarīgi, kurš ir kreisais, kurš labējais, kurš pieder kādai partijai vai sabiedriskai organizācijai - mēs visi esam ukraiņi, mums ir jāapvienojas ap savu zemi," aicina Turčinovs.

Tāpat politiķis aicina nepieļaut provokācijas un marodierismu.

Vēstīts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstīja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut Krimā izmantot Krievijas karaspēku. Par to nobalsoja visi 90 klātesošie senatori, aplaudējot pēc lēmuma pieņemšanas. Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas un parakstīšanas dienā.

Jau ziņots, ka Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.

Naktī uz ceturtdienu bruņoti uzbrucēji ieņēma Krimas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē un pacēla virs tām Krievijas karogus. Ukrainas varas iestādes par šo iebrukumu ir ierosinājušas krimināllietu.

Tajā pašā dienā pie Simferopoles tika pamanīti 40 bruņutransportieri un pienāca ziņas par Krievijas armijas papildspēku nosūtīšanu uz Krimu.

Nākamajā dienā, 28. februārī, medijos parādījās informācija, ka Ukrainas robežu nelikumīgi šķērsojuši vairāk nekā 10 Krievijas militārie helikopteri "Mi-24". Bruņoti uzbrucēji pārņēma Simferopoles un Sevastopoles lidostas.

Sestdien virs Krimas ir pilnībā slēgta gaisa satiksme un ar kontrolposteņiem nobloķēti sauszemes ceļi, kas savieno Krimu ar kontinentu.

Ukrainas aizsardzības ministrs Igors Teņjuks 1. marta rītā paziņoja, ka Krievija turpina palielināt savu militāro klātbūtni Krimā. Viņš norāda, ka Ukrainas gaisa telpā bez atļaujas ielidojušas astoņas lidmašīnas un 10 helikopteri.

Krievijas karavīru skaits Krimā palielināts par 6000 cilvēku. Kaimiņvalsts militāristi bloķē administratīvās ēkās un armijas daļas, norāda ministrs.

Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs, kurš lūdza Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīdzību miera nodrošināšanā, sestdien atzina, ka "svarīgo objektu aizsardzībā" piedalās Krievijas karavīri.