RE0F41DF
Foto: Itar-Tass/Scanpix

Nav nepieciešams uz Ukrainu nosūtīt Krievijas karaspēku, bet Maskava tomēr patur tiesības izmantot "visus līdzekļus" pilsoņu aizsardzībai Ukrainas austrumos, otrdien preses konferencē paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Krievijas līderis noliedza, ka Ukrainas armijas bāzes ir ielenkuši Krievijas karavīri - tās ir prokrieviskas "pašaizsardzības vienības" un civiliedzīvotāji, viņš norāda.

Prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu Putins raksturoja kā "nekonstitucionālu apvērsumu un bruņotu varas sagrābšanu". "Kaujinieki" ir noveduši valsti "haosā". Ukrainas "nacionālisti" un "antisemīti" klaiņo pa Kijevas un citu pilsētu ielām, skaidro Putins.

Ja Ukrainas austrumu reģionu krievvalodīgie iedzīvotāji lūgs palīdzību, tad Maskava reaģēs, uzver Putins. "Ja mēs redzēsim šo anarhiju sākamies austrumu reģionos, mēs paturam tiesības izmantot visus līdzekļus," teica prezidents.

Runājot par gāzto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš ir aizbēdzis uz Krieviju, Putins uzsver, ka eksprezidents ir izpildījis visas opozīcijas prasības. Janukovičs joprojām ir leģitīms Ukrainas prezidents, lai gan bez reālas varas, uzskata Putins.

Ir trīs legāli veidi, kā atcelt prezidentu - nāve, personīga atkāpšanās no amata un impīčments, skaidroja Putins. Krievijas prezidents norāda, ka Janukovičs Krievijā uzņemts humānu apsvērumu dēļ - Kijevā viņam draudējusi nāve.

"Es nedomāju, ka viņam ir politiska nākotne," atzīst Krievijas prezidents.

Krievija neapsver iespēju par Krimas pievienošanu sev, norādīja Putins. Uz jautājumu, vai Krievija nepārkāpj 1994. gada Budapeštas vienošanos, kurā apņēmusies garantēt Ukrainas drošību un nedalāmību, Putins norādīja, ka pēc revolūcijas Ukrainā ir jauna vara, ar kuru Krievija neko nav parakstījusi.

Jau vēstīts, ka Krimas Autonomajā Republikā, kur atrodas arī Krievijas Melnās jūras flotes bāze Sevastopolē, svarīgākos objektus ir ielenkuši un pārņēmuši bruņoti kaujinieki, kurus plaši uzskata par Krievijas karavīriem. Ukrainas amatpersonas informē, ka Krievija pēdējās dienās ir ievērojami palielinājusi savus spēkus pussalā.

Kaujinieki bieži vien paši nenoliedz, ka ir Krievijas karavīri. Ar vienu šādu kaujinieku, kurš atzina, ka ir Krievijas spēku karavīrs, izdevās parunāt arī raidsabiedrībai BBC.

Uz jautājumu, vai viņš uzskata par pareizu bloķēt ukraiņu bāzes suverēnā valstī, viņš atbildējis: "Ja jūs jautājat man personīgi, tad tas nav pareizi. Bet es izpildu pavēles."

Krimas vietējās valdības vadītājs pagājušajā nedēļā lūdza Putinam aizsardzību. Kijeva uzskata, ka Krimas valdība, kas pēc Janukoviča gāšanas iecēla jaunu premjeru un paziņoja par nepakļaušanos centrālajai varai, ir neleģitīma

Ukrainas avoti ziņo, ka bruņotie kaujinieki mēģina padzīt Ukraiņu spēkus no viņu bāzēm un piedāvā saņemt Krievijas pilsonību, pāriet Krievijas pusē.

Pirmdien objektu aplencēji šāva gaisā, lai apturētu neapbruņotus Ukrainas karavīrus, kas mēģināja iekļūt savā bāzē Belbekas lidostā.

Pirmdien tika ziņots, ka Krievijas flote izvirzījusi ultimātu Ukrainas spēkiem Krimā padoties, vai rēķināties ar uzbrukumu. Krievija šo informāciju gan noliedza un uzbrukums bāzēm nav noticis.

 Savukārt Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teritorijā karaspēku, paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.

Sestdien Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Svētdienas rītā Ukrainā sākusies vispārējā mobilizācija.

NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai nekavējoties pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!