Līdz ar Krievijas spēku intervenci Krimā atjaunojusies diskusija, vai Ukrainai pēc PSRS sabrukuma vajadzēja atteikties no kodolieročiem, vēsta aģentūra UNIAN.
Novērotāji atgādina, ka 1991. gadā Ukrainai bija trešais lielākais kodolarsenāls pasaulē - lielāks nekā Francijai, Lielbritānijai un Ķīnai, atsaucoties uz franču vietni "Slate.fr", raksta UNIAN.
Tomēr 1994. gadā Kijeva piekrita atteikties no atomieročiem apmaiņā pret Krievijas, Lielbritānijas un ASV drošības garantijām, parakstot Budapeštas memorandu.
"Slate" atgādina 1993. gadā izteikto Čikāgas Universitātes politoloģijas profesora Džona Mirshaimera brīdinājumu, cik bīstami Ukrainai ir attiekties no kodolgalviņām.
"Kodolbruņota Ukraina - neatņemams nosacījums miera saglabāšanai starp Ukrainu un Krieviju. Tas nozīmēs, ka Krievija, kurai ir vēsturiski sliktas attiecības ar Ukrainu, nemēģinās vēlreiz to iekarot," viņš rakstīja.
"Ukraina ar parastiem ieročiem nevarēs sevi aizstāvēt no kodolbruņotās Krievijas. Neviena valsts, tai skaitā ASV, nedos tai pietiekamas drošības garantijas," 1993. gadā brīdināja Mirshaimers.
Vēstīts, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Krievijas karaspēks pulcējas arī pie Ukrainas robežām, brīdina Kijeva.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
Sestdien Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Svētdienas rītā Ukrainā sākusies vispārējā mobilizācija.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
