"Pievienoties Krievijas Federācijai kā Krievijas Federācijas subjektam," teikts parlamenta lēmumā, kura tekstu aģentūrai "RIA Novosti" piegādājis Krimas deputāts Sergejs Šuvainikovs.
Pēc Krimas Augstākās padomes sēdes deputāti par lēmumu paziņoja pie parlamenta ēkas esošajiem cilvēkiem, kas jaunumu sveikuši ar saucieniem "Krievija!", vēsta aģentūra "Itar-Tass".
Tāpat sēdē ir nolemts vērsties pie Krievijas ar lūgumu sākt Krimas pievienošanas procesu. Pie parlamenta ēkas pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku.
"Referendums notiks 16. martā," paziņoja Krimas premjera vietnieks Rustams Temirgalijevs. Tajā tiks uzdoti divi jautājumi, norāda amatpersona.
"Pirmais - vai jūs atbalstāt Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai kā federācijas subjektam. Otrais - vai jūs atbalstāt Krimas 1992. gada konstitūcijas atjaunošanu," informē Temirgalijevs.
1992. gada konstitūcija nosaka, ka Krima atrodas Ukrainas sastāvā un regulē savas attiecības ar Kijevu ar līguma un vienošanos palīdzību, skaidro "RIA Novosti".
Krievijas Valsts Dome ir gatava izskatīt jautājumu par Krimas pievienošanu Krievijai, tas varētu notikt jau nākamajā nedēļā, paziņojis partijas "Taisnīgā Krievija" līderis Sergejs Mironovs, ziņo "Itar-Tass".
Viņš izsaka pārliecību, ka "mūsu brāļi Krimā grib atjaunot vēsturisko taisnīgumu un labot kļūdu, ko savā laikā pieļāva padomju vadība Hruščova personā, kad Krima tika atdota Ukrainai".
Krimu Ukrainai 1954. gadā pievienoja PSRS līderis Nikita Hruščovs.
Iepriekš Krimas vadība, kura atsakās pakļauties Kijevai un ir lūgusi Krievijas aizsardzību, pasludināja, ka referendums notiks 25. maijā. Vēlāk datums pārcelts uz 30. martu. Kijevas pagaidu valdība iepriekš teica, ka referendums un Krimas jaunā vadība ir nelikumīga. Krimas amatpersonas norādīja, ka par pievienošanos Krievijai referendumā netiks lemts.
Par referendumu un jaunas valdības izveidi Krimā parlaments lēma 27. februārī, kad valdības un parlamenta ēkās naktī bija ieņēmuši bruņoti kaujinieki. Pēc tam sākās arī stratēģisko objektu un Ukrainas armijas bāzu aplenkums.
Parlamenta ēkā nelaida žurnālistus, bet deputātiem sakaru ierīces bija jāatstāj pie kaujiniekiem, tāpēc par sēdē notikušo ir maz informācijas.
Krimas pussalā, kurā atrodas Krievijas Melnās jūras kara flotes bāze, aptuveni 60% iedzīvotāju ir krievi, aptuveni 24% ukraiņu un aptuveni 12% Krimas tatāru.
Vēstīts, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Krievijas karaspēks pulcējas arī pie Ukrainas robežām, brīdina Kijeva.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
Sestdien Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!