Vienīgie likumīgie bruņotie spēki Krimā ir Krievijas armija, bet citu valstu karavīri teritorijā tiks uzskatīti par okupantiem, atsaucoties uz Krimas premjerministra pirmo vietnieku Rustamu Temirgalijevu, ziņo "Radio Svoboda".
Politiķis skaidro, ka ceturtdien pieņemtais parlamenta lēmums par Krimas Autonomās Republikas pievienošanos Krievijai ir stājies spēkā, bet 16. marta referendums it tikai tā apstiprināšanai. Kijeva Krimas valdību un tās lēmumus uzskata par neleģitīmiem.
"Krima ir kļuvusi par Krievijas Federācijas teritoriju," viņš norāda.
"Trešo vai citu valstu bruņotie spēki tiks uzskatīti par okupantiem ar atbilstošām sekām pret tiem," uzsvēra Temirgalijevs. Ukrainas karavīriem Krimā piedāvās vai nu pāriet Krievijas pusē un dot jaunu zvērestu, vai garantēs drošu izkļūšanu no teritorijas, viņš stāsta.
Pašlaik tiek gatavota vienošanās starp Krimu un Krieviju par pievienošanos, piebilst Temirgalijevs. Pie šī jautājuma strādājot liela Krievijas speciālistu grupa.
Krimas parlaments ceturtdien nobalsoja par pussalas pievienošanu Krievijai. Tautai jautājums jāapstiprina referendumā 16. martā.
Krievijas Valsts Dome ir gatava izskatīt jautājumu par Krimas pievienošanu Krievijai, tas varētu notikt jau nākamajā nedēļā, paziņojis partijas "Taisnīgā Krievija" līderis Sergejs Mironovs, ziņo "Itar-Tass".
Viņš izsaka pārliecību, ka "mūsu brāļi Krimā grib atjaunot vēsturisko taisnīgumu un labot kļūdu, ko savā laikā pieļāva padomju vadība Hruščova personā, kad Krima tika atdota Ukrainai".
Krimu Ukrainai 1954. gadā pievienoja PSRS līderis Nikita Hruščovs.
Vēstīts, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Krievijas karaspēks pulcējas arī pie Ukrainas robežām, brīdina Kijeva.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
Sestdien Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
