"Krimas tatāru tautas Medžliss neatzīst šo referendumu. Līdz ar to aicina visus Krimas iedzīvotājus neatkarīgi no tautības pilnībā boikotēt visus tā sagatavošanas posmus, kā arī balsošanu referenduma dienā," telekanāla ART ēterā sacīja Čubarovs.
Medžliss šādu lēmumu pieņēmis vēl pirms referenduma dienas pārcelšanas.
"Apstākļos, kad ielās ir karaspēks, vispārējas tiesiskās bakhanālijas apstākļos, kaut kāda referenduma izsludināšana, turklāt neesot likumdošanai, ir darbības, kas vērstas uz tālāku situācijas destabilizāciju Krimā," viņš uzsvēra.
Neatkarīgi no referenduma rezultātiem Krimas Augstākā rada izziņos "tādus skaitļus, kādus viņiem noteiks citā vietā".
Čubarovs arī vērsās pie starptautiskās sabiedrības, aicinot nekavējoties izskatīt jautājumu par ANO miera uzturētāju izvietošanu Krimā.
Šis solis ir nepieciešams, lai Krimā panāktu konflikta deeskalāciju - konflikta, kas var novest pie masu upuriem.
"Medžliss vēršas pie ANO, EDSO, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes valstu likumdevējiem un valdību vadītājiem, sacīja Čubarovs.
Notiekošo Krimas parlamentā viņš nosauca par neprātu.
"Tie mani kolēģi - Krimas Augstākās radas deputāti, kas nobalsoja, vienkārši ir neprāši. Skaidrs, ka viņi pilda svešu gribu. Saprāts viņus ir pametis," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Čubarovs.
EDSO jaunākajā ziņojumā par nacionālo minoritāšu situāciju Ukrainā norādīts uz plašo diskrimināciju un vardarbību, ko tatāri piedzīvo Krimas teritorijā.
1944.gadā Staļina deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar virkni grūtību un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām.
Krimas tatāri regulāri saskaras ar reliģisko vietu vandalismu, vardarbīgām sadursmēm un naidu uzkurinošām runām, teikts ziņojumā.
Krievija kopš piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.
Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pašā laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas.
Likumprojekts paredz, ka par pietiekamu aneksijas pamatu uzskatāma "tautas gribas izteikšana", kas, piemēram, izpaudusies referendumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
