"Krievija pieturas pie plāna pievienot Krimu Krievijai, un baidos, ka Krievija tur neapstāsies, bet dosies arī uz Ukrainas Austrumu teritorijām. Tā izsauc satraukumu visā pasaulē, tas ir slikts politikas veidošanas mehānisms," sacīja politologs.
Viņš norādīja, ka ir grūti prognozēt turpmāko notikumu attīstību, jo situācija strauji mainās.
"Ukrainas iespējas kaut ko darīt ir niecīgas, taču tā jau dara visu iespējamo, lai neizraisītu asinsizliešanu. Tas ir izcils Ukrainas varas iestāžu panākums, ka līdz šim ir izdevies novērst asinsizliešanu," sprieda Daukšts.
Kā jau ziņots, Krievija nolēmusi pārtraukt politiskās attiecības ar Ukrainu, jo Maskava neatzīst pašreizējās Ukrainas varas leģitimitāti.
Uz šo argumentu Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) atbild, ka starptautiskā sabiedrība, tostarp Latvija, atzīst Ukrainas likumīgi ievēlēto Augstāko radu, kas ir Ukrainas parlaments, un tās pieņemtos lēmumus. "Ukrainas likumdošanas augstākā institūcija - Augstākā rada - un izpildvara ir leģitīmas," aģentūrai LETA uzsvēra ĀM vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
"Starptautiskā sabiedrība, tostarp Eiropas Savienību (ES) valstu un valdību vadītāji, ir aicinājusi Krieviju spert soļus situācijas Ukrainā eskalācijas novēršanā, sākot divpusējas konsultācijas, sākot dialogu ar Ukrainas valdību. Diemžēl, šādi Krievijas lēmumi un paziņojumi ir solis tieši pretējā virzienā. Ievērojot 6.martā notikušās Eiropadomes lēmumus, situācijas tālāka eskalācija atstās nopietnas sekas uz ES-Krievijas attiecībām," sacīja Eihenbaums.
Viņš arī norādīja, ka ĀM uzstājīgi aicina Krieviju sākt civilizētu politisko dialogu ar savu kaimiņvalsti, jo tikai tā var sākt risināt jautājumus un iedibināt normālas attiecības ar Ukrainu.
Jau ziņots, ka par lēmumu pārraut politiskās attiecības ar Ukrainu šodien paziņojis Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.
"Maskava neatzīst pašreizējās Ukrainas varas leģitimitāti, tāpēc pārrauj politiskās attiecības ar Ukrainu," sacīja Čurkins.
Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Ukrainā tiks veikta neatkarīga izmeklēšana par protestētāju un miliču bojāeju no snaiperu lodēm.
Pēc Čurkina teiktā, 21.februārī opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča parakstītā vienošanās par situācijas normalizāciju valstī cita starpā paredzēja cilvēku bojāejas neatkarīgu izmeklēšanu, un tieši tāpēc, viņaprāt, opozīcija atteikusies to pildīt.
Saistībā ar protestētāju bojāeju Čurkins pievērsa uzmanību nopludinātajai Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta un ES augstās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones telefonsarunai.
Tajā Igaunijas ārlietu ministrs izsaka pieļāvumu, ka snaiperus, kuri Kijevā nemieru laikā nogalināja cilvēkus, varētu būt organizējusi Ukrainas jaunā koalīcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
