Pieaugošais skaits gadījumu, kad Krimā tiek iebiedēti žurnālisti un miermīlīgie protestētāji, liecina par neatliekamu nepieciešamību nosūtīt uz turieni spēcīgu starptautisko novērotāju misiju, teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā.
"Amnesty International" ar prasību izveidot šādu misiju vērsusies pie Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO).
"Veikt cilvēktiesību ievērošanas monitoringu Krimā kļūst arvien sarežģītāk. Bruņotas grupas, kas sevi dēvē par Krimas pašaizsardzību, nesodīti vajā protestētājus, žurnālistus un cilvēktiesību novērotājus," norādījis „Amnesty International" Eiropas un Vidusāzijas programmu direktors Džons Dalhūzens.
Miermīlīgie demonstranti, kas pauž savu atbalstu Ukrainas vienotībai un iestājas pret Krievijas bruņoto spēku klātbūtni Krimā kļuvuši par upuriem prokrieviski noskaņoto grupējumu draudiem, atzīst cilvēktiesību aizstāvju organizācija.
Turklāt gadījumos, kad protestētāji vai žurnālisti tikuši pakļauti fiziskiem uzbrukumiem, vietējā milicija parasti neiejaucas.
Piemēram, 5.martā aptuveni 100 vīriešu, kas uzdevās par Krimas pašaizsardzības spēku pārstāvjiem, piespieduši aptuveni 40 sievietes, kas protestēja pie karaflotes štāba Simferopolē, pārtraukt savu akciju.
Sievietes turēja plakātus, kuros aicināja uz mieru un nosodīja Krievijas iebrukumu Krimā.
Agresīvie vīrieši uzbruka arī izdevuma "Argumenti Ņedeļi" žurnālistam, kurš mēģināja filmēt notiekošo, un draudēja viņu piekaut.
Tikmēr miliči, kas atradās aptuveni 30 metru attālumā, notiekošajā neiejaucās.
Savukārt 6.martā kazaku uniformās tērpti vīrieši un tā dēvēto Krimas pašaizsardzības spēku pārstāvji draudēja radiostacijas "Kerch.fm" žurnālistei. Vīrieši viņai piedraudēja: "Izslēdz kameru, vai mēs tevi nositīsim."
"Amnesty International" pieprasa Krievijas armijai, kas faktiski okupējusi Krimu, nodrošināt, lai ikviens, kas ieinteresēts Ukrainas nākotnē, brīvi varētu paust savu viedokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
