Krievijas Aizsardzības ministrija apsver iespēju pārtraukt uzņemt ārvalstu ieroču kontroles inspektoru delegācijas, ko paredz vienošanās par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu, vēsta aģentūra "Itar-Tass".
"Šo soli mēs esam gatavi spert, atbildot uz Pentagona paziņojumu par sadarbības pārtraukšanu starp Krievijas un ASV Aizsardzības ministrijām," aģentūrai "Itar-Tass" pastāstījis augsta ranga avots Aizsardzības ministrijā.
"ASV un NATO nepamatotos draudus Krievijai tās Ukrainas politikas sakarā mēs uztveram kā nedraudzīgu žestu, kas ļauj izsludināt "force majeure" apstākļus," skaidro avots.
ASV, Maskavas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) noslēgtais Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgums paredz kodolbruņojuma, starpkontinentālo raķešu uz zemūdenēm un stratēģisko bumbvedēju skaita samazināšanu.
Vēstīts, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!