ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam norādījis, ka Krima ir daļa no Ukrainas, un tās aneksija varētu izraisīt diplomātisko saišu pārtraukšanu starp abām lielvalstīm, ziņo BBC.
Vienlaikus ASV prezidents Baraks Obama Krimas krīzi turpina pārrunāt ar citu pasaules lielvalstu līderiem.
Paziņojums par iespējamu diplomātisko saišu saraušanu nācis pēc tam, kad sestdien, 8. martā, jau trešo reizi Krimā nav ielaisti EDSO novērotāji. Viņu virzienā gaisā tika raidīti brīdinājuma šāvienu, kuru rezultātā neviens nav ievainots.
Jau ziņots, ka EDSO militārajiem novērotājiem Krimā neizdevās iekļūt arī ceturtdien un piektdien. Bruņotie vīri, kas sargā kontrolposteņus pie iebraukšanas pussalā, norāda, ka novērotājiem nav pilnvaru atrasties Krimas teritorijā.
EDSO militārie novērotāji ir neapbruņoti, un viņu uzdevums ir noskaidrot faktus par militāriem jautājumiem. Novērotāji savus ziņojumus sniedz EDSO dalībvalstīm.
Video: EDSO novērotāju mēģinājums tikt Krimā piektdien.
Vēstīts, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
