Krievijas iebrukums Krimā ir "nopietna pārrēķināšanās," un gadījumā, ja nebūs iespējams rast diplomātisku risinājumu, Maskavai nāksies saskarties ar plašām ekonomiskām sekām, svētdien brīdināja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs.
Kā viņš atzina britu raidsabiedrībai BBC, protestējot pret Maskavas rīcību Ukrainā, Eiropas valstis Krievijas gāzes vietā varētu izvēlēties piegādes no ASV vai citām valstīm.
Vienlaikus Lielbritānijas ārlietu ministrs brīdināja, ka starptautiskā sabiedrība neatzīs 16.martā Krimā paredzēto referendumu.
"Manuprāt, nebūtu pareizi uzskatīt, ka Krievija kaut kādā ziņā ir uzvarējusi. Es domāju, ka laika gaitā izrādīsies, ka tā bijusi liela pārrēķināšanās," viņš piebilda.
Heigs arī brīdināja, ka starptautiskā sabiedrība varētu iesaldēt Krievijas amatpersonu vīzas un noteikt ceļošanas ierobežojumus.
Jau ziņots, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
