Baltijas valstis var paļauties uz NATO un Eiropas Savienību (ES), otrdien paziņoja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
"Esmu šeit, lai pavēstītu, ka Baltijas valstis netiks atstātas vienas pašas. Tā ir kopīga NATO un ES problēma," viesojoties Tallinā, sacīja Šteinmeiers.
"Ja līdz nedēļas nogalei Krievijas taktikā nebūs izmaiņu, ES ārlietu ministri pirmdien sanāksmē Briselē lems par turpmākiem pasākumiem," brīdināja augstais viesis.
Jau vēstīts, ka Vācijas ārlietu ministrs otrdien apmeklēs arī Rīgu.
Lai gan Šteinmeiers otrdien plašāk neizklāstīja iespējamās sankcijas, viņa Francijas kolēģis Lorāns Fabiuss atklāja, ka tās paredzētu "krievu vai ukraiņu personīgo līdzekļu iesaldēšanu un sankcijas ceļošanai, tostarp vīzām".
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Krimā, NATO pastiprinājusi drošības pasākumus šajā reģionā.
Pagājušajā nedēļā ASV nosūtīja vēl papildu sešus iznīcinātājus "F-15" patruļām Baltijas valstu gaisa telpā.
Savukārt pirmdien tapa zināms, ka NATO pilnvarojusi veikt Aviācijas kontroles un brīdinājuma sistēmas (AWACS) izlūkošanas lidaparātu lidojumus pār Rumāniju un Poliju, lai šādi sekotu krīzei Ukrainā.
Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!