Nolaupītais Ukrainas armijas komandieris Vladimirs Sadovņiks un viņam pakļautie virsnieki ir palikuši uzticīgi zvērestam un nav pārgājuši Krievijas pusē, komentējot pirmdien izskanējušo informāciju, atklāja Ukrainas prezidenta pastāvīgais pārstāvis Krimā Sergejs Kunicins. Par to vēsta aģentūra UNIAN.
Pirmdien Ukrainas mediji ziņoja, ka svētdien nolaupītais pulkvedis Sadovņiks kopā ar tā sauktajiem "Krimas pašaizsardzības" spēkiem ieradies sava bataljona bāzē Bahčisarajā un nodevis to Krievijas spēkiem, ziņoja "Ukrainskaja Pravda".
"Sniedza informāciju, ka viņš nodeva daļu. Viņš vakar pusnaktī sazinājās un teica: "Es neko nenodevu, mani komandieri ir uz vietas, divi jaunākie virsnieki nodeva - atvēra noliktavas un kopā ar krieviem nozaga vairākas automašīnas." Bet bataljona komandieris un viņa virsnieki palika uzticīgi zvērestam," žurnālistiem pastāstīja Kunicins.
Arī pats Sadovņiks vēlāk "Espreso TV" apliecina, ka savu zvērestu Ukrainas tautai nav lauzis. Viņš stāsta, ka viņš pēc nolaupīšanas aizvests uz Simferopoli, kur viņu mēģinājuši pārliecināt nodot bāzi.
Viņš norāda, ka pirmdien, kad noticis iebrukums bāzē, neviens bruņotajiem cilvēkiem vārtus nav atvēris, bet viņi rāpušies tiem pāri un šāvuši gaisā. Iebrucēju komandieris tad licis sasaukt personālsastāvu, lai tie, kas vēlās, var pāriet viņu pusē. Līdz šim to izdarījuši aptuveni 50% karavīru, norāda Sadovņiks.
Jau vēstīts, ka Ukrainas medijos izskanēja ziņas, ka svētdien nolaupīts Ukrainas armijas komandieris Vladimirs Sadovņiks. Savukārt pirmdien viņš ieradies sava komandētā bataljona mītnē Bahčisarajā un nodevis bāzi Krievijas karavīru rokās.
Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
