Gan Krievijas, gan Krimas parlamentam nav ticības, ka referendumā būs pārliecinošs rezultāts par pievienošanos Krievijai, tāpēc, apsteidzot referendumu, Krimas prokrieviski noskaņotais reģionālais parlaments pasludinājis neatkarību no Ukrainas, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.
Viņš atzīmēja, ka situācija nav vērtējama kā demokrātisks pašnoteikšanās process - tā ir Krievijas militāri organizēta valstiska veidojuma radīšana.
Runājot par 16.martā gaidāmo referendumu, Skudra sacīja, ka rezultātus grūti prognozēt, jo nav zināms, vai pret parlamenta ieceri noskaņotie iedzīvotāji referendumu boikotēs vai balsos pret. "Krimas tatāri ir paziņojuši, ka referendumu boikotēs. Citi varbūt boikotēs, jo ir iebiedēti. Piemēram, svarīgi, vai tiks garantēta balsojuma izvēles slepenība," atzīmēja profesors.
Tāpat neesot skaidra likuma bāze, uz kuras referendums balstīsies, kā arī nozīmīgi, vai referendumu novēros neatkarīgi novērotāji, bet, visticamāk, tie būs novērotāji no Krievijas. "Tā tad būs tieša iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās," norādīja Skudra.
Profesors neizslēdza iespēju, ka rezultāti varētu tikt viltoti gadījumā, ja referendumā nepiedalīsies pietiekams iedzīvotāju skaits.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai LETA atzīmēja, ka Latvija savu nostāju ir paudusi - tā atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti. "Mēs neuzskatām Krimas parlamenta pieņemtos lēmumus par leģitīmiem. Viņi var pieņemt dažādus lēmumus, bet mūsu pozīciju tas nemaina," aģentūrai LETA apliecināja ĀM vēstnieks-preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
Jau ziņos, ka Krimas prokrieviski noskaņotais reģionālais parlaments otrdien nobalsojis par pussalas neatkarību no Ukrainas, lai gan jau 16.martā tas izsludinājis referendumu par pievienošanos Krievijai.
"Deklarāciju par Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas neatkarību" atbalstīja 78 no 81 klātesošā deputāta, teikts reģionālā parlamenta preses dienesta izplatītajā paziņojumā.
Krimas parlamenta lēmuma mērķis acīmredzot ir radīt tiesisku ietvaru, lai Krima varētu pievienoties Krievijai kā neatkarīga valsts.
Parlamenta preses dienesta paziņojumā norādīts, ka "neatkarības deklarācija" stāsies spēkā pēc referenduma, ja vēlētāji tajā nolems par pievienošanos Krievijai.
Deklarācijā minēta atsauce uz Kosovas atdalīšanos no Serbijas, piebilstot, ka "valsts daļas vienpusēja neatkarības deklarācija nepārkāpj starptautiskās tiesības".
Ja referendumā tiks izlemts par pievienošanos Krievijai, "Krimas republika kā neatkarīga un suverēna valsts lūgs Krievijas Federāciju to pievienot", nolēmis Krimas parlaments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
