Augstākās Radas likumu par Nacionālo gvardes izvedi atbalstīja 262 no 330 klāt esošajiem Ukrainas parlamenta deputātiem.
Nacionālās gvardes izveide paredz pašreizējo iekšlietu karaspēka pārveidi. Arī Nacionālā gvarde strādās iekšlietu ministrijas pakļautībā.
Vēstīts, ka Ukraina ir nonākusi lielās politiskās un ekonomiskās grūtībās. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību, kas beidzās ar asiņainām sadursmēm februārī, prezidents ir aizbēdzis no valsts.
Militāra spriedze izveidojusies Krimā, kura kopš februāra beigām faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības bez atpazīšanās zīmēm, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
