Krievija tuvu Ukrainas robežām sākusi militārās mācības ar vairāk nekā 8000 karavīru, raķešu palaišanas iekārtu un prettanku ieroču iesaistīšanu, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, ziņo raidsabiedrība BBC.
Mācības, kuras notiek Rostovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu, turpināsies līdz marta beigām.
"Galvenais mērķis ir daudzpusīgi pārbaudīt vienību spēju saskaņoti darboties, pildot mācību kaujas uzdevumu, nepazīstamā apvidū un nepārbaudītos šaušanas sektoros," teikts ministrijas paziņojumā.
Negaidītas kaujas gatavības pārbaudes mācības Krievijā notika jau februāra beigās un marta sākumā, tai skaitā manevri notika Kaļiņingradā.
Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs Andrejs Parubijs trešdien brīdināja par "kritisku situāciju" pie Ukrainas austrumu un dienvidu robežām, kur pulcējoties 80 000 krievu karavīru. Viņš norādīja, ka pastāv "pilna mēroga" iebrukuma draudi no dažādām pusēm un brīdināja, ka daļa Krievijas karaspēka atrodas tikai "divu līdz trīs stundu" attālumā no Kijevas.
Ceturtdien Ukrainas parlaments nolēma izveidot Nacionālo gvardi, kurā būtu līdz 60 000 brīvprātīgo. Ukrainas armijā pašlaik ir aptuveni 130 000 karavīru, Krievijas - 545 000.
Vēstīts, ka Ukraina ir nonākusi lielās politiskās un ekonomiskās grūtībās. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību, kas beidzās ar asiņainām sadursmēm februārī, prezidents ir aizbēdzis no valsts.
Militāra spriedze izveidojusies Krimā, kura kopš februāra beigām faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. Svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības bez atpazīšanās zīmēm, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
