Eiropas Savienība (ES), sodot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, varētu noteikt sankcijas Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu (attēlā), parlamenta augšpalātas spīkerei Valentīnai Matvijenko, kā arī vairākām citām valdības amatpersonām, prezidenta Vladimira Putina darījumu partneriem un oligarhiem, atsaucoties uz informācijas avotu Briselē, vēsta Ukrainas Militāri politisko pētījumu centa direktors Dmitro Timčuks.
Sankciju projektā bez Šoigu un Matvijenko iekļauts Federālā Drošības dienesta priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs, Putina padomnieks Sergejs Glazjevs, Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, Putina palīgs Vladislavs Surkovs un Melnās jūras flotes komandieris Aleksandrs Vitko.
Tāpat sankcijas var tikt noteiktas parlamenta apakšpalātas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Aleksejam Puškovam, vicepremjeram Dmitrijam Rogozinam, parlamenta deputātam Vladimiram Žirinovskim, Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam, baikeru līderim Aleksandram Zaldostanovam un informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam.
Tiek izskatītas iespējas noteikt sankcijas Putina darījumu partneriem.
Viņu vidū ir uzņēmuma "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers, uzņēmuma "Rosņeftj" prezidents Igors Sečins un uzņēmuma "Krievijas dzelzceļš" prezidents Vladimirs Jakuņins.
Tīmekļa medijam "EU Observer" Krievijas jautājumu analītiķi, uzskaitot cilvēkus, kas ir visciešāk saistīti ar Krievijas militāro operāciju Krimā, nosaukuši tieši šos pašus vārdus.
Ceturtdien ES valstu diplomāti sākuši apkopot visu pušu idejas, par to, kādi Krievijas elites pārstāvji būtu iekļaujami sankciju sarakstā.
Tiesa gan, izdevums uzsver, ka sankcijām pakļauto Krievijas pilsoņu saraksts ir pilnīgi konfidenciāls.
ES diplomāti norāda, ka cilvēks kurš pieņēma lēmumu par Krimu - Krievijas prezidents Putins - vai viņa ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sankciju sarakstā netiks iekļauti, vismaz ne šobrīd.
ES jau trešdien vienojās noteikt vīzu aizliegumus un iesaldēt aktīvus "personām, kuras ir atbildīgas par soļiem, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, kā arī struktūrām, kas ir ar tām saistītas".
Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
