Vairāki redzami Krievijas inteliģences pārstāvji - rakstnieki, režisori, aktieri un mūziķi - ceturtdien parakstījušies zem dokumenta, kurā pausts nosodījums agresijai pret Ukrainu. Dokuments publicēts laikraksta "Novaja Gazeta" tīmekļa vietnē, un līdz ceturtdienas vakaram to jau bija parakstījuši 90 Krievijas inteliģences pārstāvji.
Iniciatīvas grupa arī tuvākajās dienās aicina sarīkot kongresu "Pret karu, pret Krievijas pašizolāciju, pret totalitārisma atjaunošanu".
"Mūsu valsts ir ierauta bīstamā avantūrā. Zem lozunga "Aizstāvēsim krievus Krimā, kā arī visus ukraiņus no jaunās neleģitīmās fašistiskās varas Ukrainā!" jau notikusi faktiska Krimas aneksija. Rupji pārkāptas starptautiskās tiesības, sagrauti Eiropas drošības un stabilitātes principi, Krievija strauji veļas jauna aukstā kara ar Rietumiem virzienā, kura smagās sekas ir grūti paredzēt," brīdina vēstules autori.
"Visos Krievijas valsts medijos plūst neapturamas melu un dezinformācijas straumes, kā arī ir izvērsta apdullinoša propagandas kampaņa pret visiem, kas mēģina apšaubīt varas darbību pamatotību, norādīt uz postošajām sekām valstij un tautai. Visi tie, kas nepiekrīt, ar vieglu roku tiek zākāti, dēvēti par "piekto kolonnu", "fašistiem". Bet tādu, kas nepiekrīt, ar daudz."
Kaut arī vairāki inteliģences pārstāvji un cilvēktiesību aktīvisti jau pauduši nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu, attieksme ir jāpauž tiešāk un skaļāk, norāda aicinājuma autori, mudinot jau tuvākajās dienās sarīkot kongresu, kurā tiktu pausta attieksme pret pašreizējiem notikumiem.
"Šādam kongresam cita starpā ir jāizvirza prasība pārtraukt propagandas histērijas uzkurināšana, pārtraukt to cilvēku zākāšanu, kas nepiekrīt," teikts aicinājumā.
Vēstuli parakstījuši rakstnieki Andrejs Bitovs, Vladimirs Voinovičs, Viktors Jerofejevs, Ludmila Uļicka, Alla Gerbere, aktieri Lija Ahedžakova, Mihails Jefremovs, Ļevs Prigunovs, Aleksandrs Fiļipenko, režisori Pāvels Bardins, Eldars Rjazanovs, Ādolfs Šapiro, cilvēktiesību aktīvisti Ludmila Aleksejeva, Svetlana Gannuškina, Sergejs Kovaļovs, mūziķis Andrejs Makarevičs, politologs Andrejs Pjontkovskis un daudzi citi.
Ar vairākiem pretkara paziņojumiem jau iepriekš klajā nākuši rakstnieki Krievijas PEN centra biedri, kā arī viņu kolēģi ārzemēs. Nepieļaut karu aicinājuši rokmūziķi Boriss Grebenščikovs, Vjačeslavs Butusovs, Jurijs Ševčuks. Grebenščikovs sarakstījis jaunu dziesmu "Ļubov vo vremja voini" ("Mīla kara laikā").
Daudzi radošās inteliģences pārstāvji piedalījušies pretkara protestos Maskavā.
8.martā Krievijas kinematogrāfisti atbildēja uz ukraiņu kolēģu pretkara aicinājumu, iestājoties pret "bezprecedenta antiukrainisko kampaņu, kuru ir izvērsuši Krievijas valsts kanāli".
"Mēs tāpat kā jūs esam kategoriski pret meliem Ukrainai liktenīgo notikumu atspoguļojumā un vēl jo vairāk pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Mēs esam taisnības pusē, un mēs esam ar jums," teikts atklātajā vēstulē, kuru parakstījuši vairāki pazīstami režisori, scenāristi un kinokritiķi.
Otrdien Krievijas kultūras darbinieku grupa parakstīja kolektīvu vēstuli, paužot atbalstu prezidenta Vladimira Putina Ukrainas un Krimas politikai. Vēstule publicēta Kultūras ministrijas mājas lapā. Līdz ceturtdienas vakaram to parakstījuši 303 cilvēki.
Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas reģionālais parlaments paziņojis, ka 16.martā pussalā notiks referendums par pievienošanos Krievijai.
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
