77 % Ukrainas iedzīvotāju iestājas par Krimas Autonomās Republikas saglabāšanu Ukrainas sastāvā, bet tikai 5% uzskata, ka pussala būtu jāatdod Krievijai, par socioloģisko pētījumu organizācijas "Reiting" aptaujas rezultātiem ziņo aģentūra UNIAN.
11% respondentu atbildēja, ka Krimai varētu tikt piešķirts parasta apgabala statuss, 1%, ka tai jākļūst par tatāru autonomiju, bet 6% nebija sava viedokļa.
Krimas Autonomās Republikas saglabāšanas Ukrainas sastāvā atbalstītāju skaits pēdējos trīs gados ir audzis no 60 līdz 77%. Tikmēr no 23 uz 11% samazinājies respondentu skaits, kas atbalsta parasta apgabala statusa piešķiršanu Krimai. Savukārt Krimas atdalīšanās atbalstītāju skaits palicis gandrīz nemainīgs – 4% 2011. gadā un 5% 2014. gadā.
Krimas atdalīšanās no Ukrainas un pievienošanās Krievijai atbalstītāji pārsvarā koncentrējas valsts dienvidos (19%), raksta UNIAN.
Uz tiešu jautājumu - "Ko jūs domājat par Krimas atdalīšanos no Ukrainas?" - absolūtais vairākums, jeb 87% to neatbalstīja, bet 9% bija par. 4% respondentu nebija viedokļa.
Pētījumā arī noskaidrots, ka Krimas un Donbasa atdalīšanos no Ukrainas atbalsta ne vairāk kā ceturtā daļa Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju, bet aptuveni 70% iestājas pret to.
Aptaujas laikā no 1. līdz 7. martam tika intervēti 2000 respondenti vecumā virs 18. gadiem, norāda UNIAN.
Vēstīts, ka Ukraina ir nonākusi lielās politiskās un ekonomiskās grūtībās. Pēc mēnešiem ilgiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību, kas beidzās ar asiņainām sadursmēm februārī, prezidents ir aizbēdzis no valsts.
Militāra spriedze izveidojusies Krimā, kura kopš februāra beigām faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. Svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības bez atpazīšanās zīmēm, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!