Svētdien, 16.martā, Ukrainas apgabalā Krimā notiekošā referenduma rezultātus nevarēs apstrīdēt un Krima kļūs par Krievijas daļu, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs.
"Referendums noritēs tā, kā to vēlas Krimas tauta, un tas būs nepielūdzams un neapstrīdams. Krima kļūs par Krievijas daļu!" viņš raksta.
Jāatgādina, ka 14.martā Ukrainas Konstitucionālā tiesa atzina par neatbilstošu valsts konstitūcijai Krimas autonomās republikas parlamenta rīkojumu par referenduma organizēšanu Krimā.
Tāpat Ukrainas parlaments - Augstākā rada - nobalsojis par Krimas parlamenta atlaišanu.
Arī rietumvalstis paudušas, ka referendumu uzskata par neleģitīmu. Maskava izmantojusi savas veto tiesības un bloķējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu pret Krimas referendumu.
Referenduma priekšvakarā Krievijas armija, kas jau no februāra beigām kontrolē pussalu, pirmo reizi izgājusi ari ārpus Krimas.
Kā vēstīts, Krimas un Krievijas līderi atsaucas uz ciešajām vēsturiskajām saitēm un norāda, ka pussalas iedzīvotāji jau sen vēlas pievienoties Krievijai. Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība savukārt uzstāj, ka Krievijas militārās okupācijas apstākļos sarīkotais referendums būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
Referendumā tiesīgi piedalīties 1,8 miljoni cilvēku, bet par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs ceturtdien paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte svētdien Krimā gaidāmajā referendumā nebūs izšķiroša. Referenduma rīkošanas noteikumi paredz, ka jautājums būs uzskatāms par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse no referenduma dalībniekiem.
Lai gan trūkst neatkarīgu pētījumu, novērotāji uzskata, ka Krimas etniskie krievi - aptuveni 60% pussalas iedzīvotāju - lielā vairumā atbalsta domu par pievienošanos Krievijai.
Pārējie iedzīvotāji - ukraiņi un Krimas tatāri - atbalsta palikšanu Ukrainas sastāvā. Krimas tatāru tautas padome - Medžliss - ir aicinājusi boikotēt svētdien gaidāmo referendumu un pieprasījusi pussalā ievest ANO miera uzturētājus.
"Apstākļos, kad ielās ir karaspēks, vispārējas tiesiskās bakhanālijas apstākļos, kaut kāda referenduma izsludināšana, turklāt neesot likumdošanai, ir darbības, kas vērstas uz tālāku situācijas destabilizāciju Krimā," norādīja Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs.
Krievija kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas, no kurām vairākas ieņemtas.
Krimas varasiestādes ir noraidījušas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju klātbūtni referendumā, bet paziņojušas, ka referendumam reģistrēti 69 novērotāji no 23 valstīm, arī Latvijas.
Par referenduma rīkošanu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mihails Maļiševs paziņoja, ka ieradīsies arī Krievijas un Eiropas Parlamenta likumdevēji.
Krievija paziņojusi, ka pēc referenduma Krima var pievienoties Krievijas Federācijai tuvāko nedēļu laikā, kļūstot par tās 48.reģionu.