Svētdien Krimā notikušajā referendumā par Ukrainai piederošās pussalas turpmāko statusu 93% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai, liecina balsotāju aptauja, kuru pēc ziņu aģentūras "Kriminform" pasūtījuma veicis Krimas Republikāniskais politisko un socioloģisko pētījumu institūts.
7% balsojuši par autonomijas statusu Ukrainas sastāvā.
Aptauja notikusi 150 balsošanas iecirkņos Krimas Autonomajā Republikā un 50 iecirkņos Sevastopolē.
Kā paziņojusi referenduma komisija, kopējā vēlētāju aktivitāte referendumā pārsniegusi 80%, tātad bijusi gandrīz divas reizes augstāka nekā Ukrainas parlamenta vēlēšanās 2012.gadā.
Ukrainas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņenko, kas pats apmeklējis vēlēšanu iecirkņus Krimā, uzskata, ka augstie vēlētāju aktivitātes rādītāji neapšaubāmi ir falsificēti. Pēc viņa teiktā, Iecirkņos veidoti tā dēvētie papildu saraksti, kuros ierakstīts katrs, kas vien vēlas, tai skaitā Krievijas pilsoņi. Cilvēkiem nav tikusi liegta iespēja balsot vairākos iecirkņos.
Līdzīgu viedokli izteicis arī bijušais Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētājs Mustafa Džemiļevs. Lai gan Krimas tatāri, kas sastāda 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotējuši, Džemiļevs izteicies, ka no šā boikota maz kas atkarīgs, jo oficiālajos rezultātos "tiks parādīts tas, kas vajadzīgs".
Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs vēlreiz paziņojis, ka Vašingtona Krimas referendumu uzskata par nelikumīgu un neatzīst tā rezultātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
