Svētdien Krimā notikušajā referendumā par Ukrainai piederošās pussalas turpmāko statusu 95,5% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai - šādus provizoriskos balsošanas datus sniegusi referenduma rīkošanas komisija, atsaucoties uz datiem par pusi no visiem balsošanas iecirkņiem.
Kā paziņojis komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs, vēl 3,5% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas statusā un 1% biļetenu atzīti par nederīgiem.
Vēlētāju aktivitāte, pēc viņa teiktā, Krimā kopumā sasniegusi 82,7%, tostarp Krimā 81,4% un Sevastopolē - 89,5%.
Jau ziņots, ka pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas ziņu aģentūra "Kriminform", atsaucoties uz Krimas Republikāniskā politisko un socioloģisko pētījumu institūta veiktas balsotāju aptaujas rezultātiem, pavēstīja, ka 93% referenduma dalībnieku atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai un 7% balsojuši par autonomijas statusu Ukrainas sastāvā.
Kā norāda "Ukrainska Pravda", par minētā institūta pastāvēšanu nav iespējams atrast nekādu informāciju.
Ukrainas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņenko, kas pats apmeklējis vēlēšanu iecirkņus Krimā, uzskata, ka augstie vēlētāju aktivitātes rādītāji neapšaubāmi ir falsificēti. Pēc viņa teiktā, Iecirkņos veidoti tā dēvētie papildu saraksti, kuros ierakstīts katrs, kas vien vēlas, tai skaitā Krievijas pilsoņi. Cilvēkiem nav tikusi liegta iespēja balsot vairākos iecirkņos.
Līdzīgu viedokli izteicis arī bijušais Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētājs Mustafa Džemiļevs. Lai gan Krimas tatāri, kas sastāda 12-15% no pussalas iedzīvotājiem, referendumu boikotējuši, Džemiļevs izteicies, ka no šā boikota maz kas atkarīgs, jo oficiālajos rezultātos "tiks parādīts tas, kas vajadzīgs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
