"Cik ātri var realizēt pievienošanās procesu - domāju, tas notiks pietiekami ātri," norāda Nikonovs, skaidrojot, ka Krima tagad ir "de facto" "neatkarīga republika". Attiecīgi Krievija Krimu var atzīt kā neatkarīgu valsti, nevis Ukrainas daļu, kas nozīmē, ka nekāda piekrišana no Kijevas par pussalas pievienošanu Krievijai nav vajadzīga, skaidro parlamenta deputāts.
To, ka visi nepieciešamie lēmumu un likumi Krimas pievienošanai tiks pieņemti "īsākajos termiņos", apliecina arī Krievijas Valsts domes vicespīkers Sergejs Neverovs.
"Tā [referendums] ir atbilde visiem tiem, kas šajās dienās centās likt šķēršļus Krimas iedzīvotājiem pašiem noteikt likteni, savu un savu bērnu nākotni. Un šī nākotne mums ir kopīga - valstī, kur ievēro likumus, aizstāv pilsoņu tiesības un brīvības, kur ir spēcīgs līderis, kura principiālā nostāja palīdzēja atjaunot vēsturisko taisnīgumu," uzskata Neverovs.
Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti apliecinājuši 97% balsotāju.
Kijeva un Rietumvalstis gan pašu referendumu, kurš noticis pārkāpjot valsts konstitūciju un Krievijas militārās intervences apstākļos, gan tā rezultātus neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Krievijas karaspēks pulcējas arī pie Ukrainas robežām, brīdina Kijeva.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
