Krimas parlaments ārkārtas sēdē pirmdien pasludinājis Krimu par neatkarīgu valsti un vēršas pie Krievijas ar lūgumu iekļaut pussalu tās sastāvā, vēsta aģentūra UNIAN.
Tas notiek pēc svētdienas referenduma, kurā 97% pussalas iedzīvotāju pauduši vēlmi par reģiona pievienošanu Krievijai. Parlaments norāda, ka lēmums pamatots tautas gribā, ko apliecina referenduma rezultāti.
Dokumentā, kurš stājās spēkā tā pieņemšanas dienā teikts, ka Krima ir pasludināta par neatkarīgu valsti un vēršas pie ANO, un visām pasaules valstīm ar aicinājumu atzīt "Krimas tautu radīto neatkarīgo valsti".
No lēmuma stāšanās brīža Krimā nav spēkā Ukrainas likumi un netiek pildīti Augstākās Radas un citu valsts institūciju lēmumi, kas pieņemti pēc 2014. gada 21. februāra. Krimas teritorijā līdz savu normatīvo aktu radīšanai tiek piemēroti līdzšinējie likumi.
Krimā tiek pārtraukta Ukrainas varas iestāžu darbība, to pilnvaras, īpašumi un finanšu līdzekļi pāriet Krimas valdības rīcībā. Jaunās republikas kontrolē pāriet arī visas teritorijā esošās valsts iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kā arī viss valsts īpašums.
Krimas valdība vēršas pie Krievijas ar ierosinājumu uzņemt Krimu tās sastāvā kā Krievijas Federācijas subjektu ar republikas statusu.
Tāpat Krimas parlaments pirmdien nolēmis ar 30. martu pāriet uz Maskavas laiku, ziņo "Korrespondent.net".
Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Krievijas karaspēks pulcējas arī pie Ukrainas robežām, brīdina Kijeva.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
