Par ES lēmumu sociālajos tīklos paziņoja arī Lietuvas un Austrijas ārlietu ministri.
Amapersonām liegta ieceļošana ES un iesaldēti ES bāzētie banku aktīvi. Saraksta politiķu identitātes nav zināmas, ārzemju mediji gan vēsta, ka sanckijas nav vērstas pret Putinu un valsts ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Ceturtdien un piektdien Briselē paredzēts ES samits, kuras galvenais jautājums būs Krimas konflikts. Iespējams, ka samita laikā sankciju saraksts tiks paplašināts, iekļaujot tajā vēl vairākus Putinam pietuvinātus politiķus un uzņēmējus.
Sankcijas pret Krievijas amatpersonām Krimas referenduma dēļ pirmdien apstiprinājušas arī ASV. Prezidenta Baraka Obamas pirmdien izdotajā rīkojumā uzskaitītas septiņas Krievijas amatpersonas.
ASV sankcijas ir vērstas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgu Vladislavu Surkovu, Putina padomnieku Sergeju Glazjevu, Valsts domes deputātu Leonīdu Slucki, parlamenta augšpalātas locekli Andreju Klišasu, augšpalātas priekšsēdētāju Valentīnu Matvijenko, premjera vietnieku Dmitriju Rogozinu, Valsts domes deputāti Jeļenu Muzuļinu, informē AP.
Tāpat ASV sankcijas ir vērstas pret privātpersonām, kas saistītas ar valdības amatpersonām, kā arī pret četrām Ukrainas amatpersonām, to skaitā gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un diviem Krimas separātisma līderiem.
"Šīs dienas rīcība ir spēcīgs signāls Krievijas valdībai, ka viņu darbībām, kas pārkāpj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo viengabalainību, tai skaitā nelegālā Krimas separātisma referenduma atbalstīšanai, ir sekas," teikts Baltā nama paziņojumā.
Sankcijas ir arī brīdinājums Krievijai, ka, ja tā neievēros starptautiskās saistības un neatvilks savu karaspēku uz bāzēm, ASV ir gatavas "spert papildus soļus" ekonomiskiem un politiskiem ierobežojumiem, teikts paziņojumā.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES), sodot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, varētu noteikt sankcijas Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, parlamenta augšpalātas spīkerei Valentīnai Matvijenko, kā arī vairākām citām valdības amatpersonām, prezidenta Vladimira Putina darījumu partneriem un oligarhiem, atsaucoties uz informācijas avotu Briselē, vēsta Ukrainas Militāri politisko pētījumu centa direktors Dmitro Timčuks.
Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Vēstīts, ka Krima kopš 28. februāra faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
