Obama brīdina par turpmākām sankcijām pret Krieviju; sola pildīt NATO saistības  (47)

Valdībai ir pilnvaras vērsties pret amatpersonām Krievijas ieroču ražošanas biznesā un valdības sabiedrotajiem, ja Kremlis nerisinās krīzi diplomātiskā ceļā.

Obama arī norādīja, ka viceprezidents Džo Baidens šovakar izlido uz Eiropu, kur tiksies ar NATO dalībvalstu – Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas – līderiem. Pats Obama uz Eiropu lidošot nākamajā nedēļā.

"Mūsu vēstījums būs skaidrs: kā NATO dalībniekiem mums ir nopietnas saistības pret mūsu kolektīvo aizsardzību, un mēs šo apņemšanos pildīsim," uzsvēra Obama.

ASV un starptautiskā sabiedrība turpinās atbalstīt Ukrainu, bet turpmākas provokācijas no Maskavas puses tikai vēl vairāk izolēs Krieviju un pazeminās tās vietu pasaulē, uzsver Obama. Prezidents piebilst, ka ASV neatzīs Krimā notikušo referendumu.

Tomēr krīzi Krievija vēl var atrisināt diplomātiskā ceļā, uzsver Obama. "Tas iekļauj Krievijas spēku atvilkšanu atpakaļ uz bāzēm, papildus starptautisko novērotāju izvietošanas Ukrainā atbalstīšanu un iesaistīšanos dialogā ar Ukrainas valdību," norāda Obama.

ES un ASV pirmdien apstiprināja sankcijas pret virkni augsta ranga Krievijas un Krimas amatpersonām.

Jau vēstīts, ka Ukrainā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā 16. martā notika referendums par pussalas pievienošanos Krievijai. Vēlmi saistīt savu nākotni ar kaimiņvalsti izteikuši 97% balsotāju.

Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.

Vēstīts, ka Krima kopš 28. februāra faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. 

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedz, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus. 

1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.

NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.