Delfi foto misc. - 34190
Foto: AFP/Scanpix
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks trešdien uz Krimu steidzami nosūtījis savu pirmo vietnieku Vitāliju Jaremu un aizsardzības ministru Igoru Teņuhu, lai novērstu kara izcelšanos, tomēr amatpersonas Krimā nav ielaistas, ziņo aģentūra UNIAN.

"Mums ir paziņojums, ka Teņuhu un Jaremu neielaida Krimā. Tāpēc tagad steidzami tiek sasaukta Nacionālā drošības padome," žurnālistiem paziņoja sociālās politikas ministre Ludmila Deņisova.

Iepriekš trešdien amatpersonas informēja par ministru nosūtīšanu uz Krimu.

"Tikko valdības sēdē premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks deva rīkojumu pirmajam vicepremjeram Jaremam un Teņuham steidzami izlidot uz Krimu, lai noregulētu situāciju un nepieļautu tās pāraugšanu militārā konfliktā," raksta aģentūra "Interfax-Ukraina".

Amatpersonas uz Krimu jau izlidojušas, bet konflikta noregulējumam valdība plānojot izveidot plašāku darba grupu.

Otrdien bruņotā uzbrukumā Ukrainas armijas bāzei Simferopolē gājis bojā ukraiņu karavīrs, bet vēl divi ievainoti. Uzbrucēji, kas atklājuši uguni, bijuši Krievijas speciālo uzdevumu vienības karavīri, ziņoja Ukrainas mediji.

Pēc šī incidenta Ukrainas Aizsardzības ministrija deva atļauju karavīriem Krimā pašaizsardzības nolūkos pielietot šaujamieročus.

Jau vēstīts, ka pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Oficiāli līgums ar Krimu un Sevastopoli vēl jāapstiprina Krievijas Konstitucionālajai tiesai un Valsts domei, bet tā vairāk ir uzskatāma par formalitāti, par kuras izpildi šaubas nerodas.

Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā ar šā gada 18. martu. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.

Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstāaktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.

Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!