Krievija ir paudusi bažas par attieksmi pret krievu minoritāti Igaunijā, salīdzinot Baltijas valsts valodu politiku ar Ukrainu, kur saskaņā ar Maskavas viedokli notiek mēģinājumi novērst krievu valodas lietošanu, vēsta aģentūra "Reuters".
Tādus komentārus trešdien Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē izteicis Krievijas diplomāts, liecina ANO informācijas departamenta sagatavotais sēdes apkopojums.
"Valodu nedrīkst izmantot, lai nodalītu un izolētu grupas," teicis diplomāts. Krievija ir "noraizējusies par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem Igaunijā, kā arī Ukrainā", teicis Maskavas pārstāvis ANO.
"Reuters" nenorāda Krievijas diplomāta vārdu, kurš to teicis, bet Maskavas pastāvīgais pārstāvis ANO ir Vitālijs Čurkins. Aģentūra piebilst, ka pilns runātā teksts nav uzreiz bijis pieejams.
Krievija aizstāv Maskavas realizēto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju, apgalvojot, ka tai ir tiesības aizstāvēt krievvalodīgos ārpus tās robežām, līdz ar to Krievijas izteikumi par valodas tiesībām Baltijas valstī izskanējuši ārkārtīgi jutīgā brīdī. Latvija, Lietuva un Igaunija pauž bažas par Krievijas nodomiem.
Ukrainas pārstāvis ANO Cilvēktiesību padomes sēdē norādījis, ka starptautiskās organizācijas eksperti nav atraduši ticamas liecības par krievu minoritātes apspiešanu Ukrainā. Tikmēr Krievijas medijos šonedēļ izskanējuši pat tādi salīdzinājumi, ka Ukrainas austrumos notiek "asinsizliešana gandrīz kā Sīrijā", norāda "Reuters".
Vēstīts, ka Krievija ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstāaktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
