NATO apspriež sadarbību ar Baltkrieviju  (63)

Vizītē, kura notiks līdz 21. martam, tiks apspriesta NATO un Baltkrievijas sadarbība programmas "Partnerattiecības mieram" (PfP) ietvaros 2014. gadā.

NATO delegāciju vada Alianses aizsardzības departamenta pārstāvis Žans Klods Ganjons, bet sastāvā ir arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārstāvji.

"Šis pasākums ļaus realizēt Baltkrievijas Republikas prezidenta rīkojumu par sadarbību ar NATO, saskaņot jautājumus par PfP īso pārskatu, kā arī saņemt konsultāciju par Baltkrievijas Republikas sasniegumiem attiecībā uz PfP un atbilstošo NATO dokumentāciju," teikts ministrijas paziņojumā.

Minskas un NATO sarunas notiek laikā, kad, reaģējot uz Maskavas agresīvo rīcību Ukrainai piederošajā  Krimā, NATO paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Krieviju.

NATO programma "Partnerattiecības mieram" izveidota 1994. gadā. "Programmas mērķis ir palielināt stabilitāti un drošību Eiropā, kā arī veidot apņemšanos īstenot NATO uzsvērtos demokrātijas principus, sadarbojoties ar individuālām partnervalstīm," skaidrots Latvijas Aizsardzības ministrijas interneta vietnē.

Programmas dalībnieces ir gan Baltkrievija, gan Krievija, kā arī virkne citu NATO sastāvā neietilpstošu valstu.

Vēstīts, ka Krievija ir anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.

Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.

Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.