Notiesātie tiek vainoti uzbrukumos iedzīvotājiem, īpašumiem un par policista slepkavību pagājušā gada augustā, pēc tam, kad drošības spēki bija ar varu izdzenājuši jūlijā no amata gāztā Mursi atbalstītāju protesta nometni Kairā.
Policijas un Mursi atbalstītāju sadursmēs gāja bojā simtiem cilvēku.
Tiesas lēmums vēl jāapstiprina Ēģiptes augstākajam garīgajam līderim – Lielajam muftijam. Notiesātie piespriesto nāvessodu vēl var pārsūdzēt.
Gāztā prezidenta pārstāvētās kustības "Musulmaņu brālība" pārstāvis Londonā Abdullahs el Hadads norāda, ka spriedums liecina pat to, ka Ēģiptē valda diktatūra.
"Tā varētu būt tikai draudu ziņa un būs apelācijas, un tiesas lēmums mainīsies, bet šī ir jaunā Ēģipte pēc apvērsuma. Šī ir jaunā diktatūra, ko cenšas nostiprināt [armijas komandieris un aizsardzības ministrs] Abdelfatahs al Sisi," raidsabiedrībai BBC stāsta Hadads.
Tiesa spriedumu nolasījusi tikai pēc divām aizvadītām sēdēm. Notiesāto advokāti norāda, ka viņiem nav dota iespēja izklāstīt savas lietas. Tiesā atradušies vairāk neka 150 apsūdzētie, bet pārējie notiesāti neklātienē. Vēl 16 aktīvisti ir attaisnoti.
Otrdien tiesa izskatīts vēl 700 aktīvistu lietas.
Mohamedu Mursi armija gāza no amata pagājušā gada jūlijā pēc plašiem tautas protestiem, kuros miljoni pauda neapmierinātību ar demokrātiski ievēlētā islāmista valdīšanu.
Tam sekoja vēršanās pret "Musulmaņu brālību" un citiem aktīvistiem, ko varas iestādes uzskata par naidīgiem armijas atbalstītajai pagaidu valdībai. "Musulmaņu brālība" ir pasludināta par teroristisku organizāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
