Pie Ukrainas robežām Krievijā ir izvietoti aptuveni 83 000 Krievijas karavīru, bet pilnvērtīga militāra operācija pret Ukrainas austrumu reģioniem ar šiem spēkiem ir maz ticama, ziņo aģentūra UNIAN, atsaucoties uz Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra pārstāvi Dmitriju Timčuku.
"Mēs saskaitījām 83 tūkstošus visu grupējumu karavīrus gar mūsu robežas perimetru," atklāja militārais eksperts.
Maz ticams, ka uzbrukumā pret Ukrainu varētu piedalīties Baltkrievijas spēki, viņš norāda. Maz iespējams arī uzbrukums Černigovas virzienā (uz ziemeļiem no Kijevas), jo šai robežas reģionā ir ap 4000 Krievijas karavīru, lēš Timčuks.
Viņš uzskata, ka militāra operācija var notikt, bet tikai kā desanta uzdevumi ar noteiktu stratēģiski svarīgu objektu vai nelielu teritoriju sagrābšanu. "Pēc mūsu domām galvenais virziens ir Doņecka," paredz analītiķis.
Pilnvērtīga Krievijas militārā operācija ir maz ticama, uzskata speciālists, jo nav redzama dažāda veida spēku proporcija, kas veidotu taktisku grupējumu, piemēram, kurā motorizētās vienības piesedz pretgaisa aizsardzība un ir iesaistīta aviācija.
"Mēs to pagaidām neredzam. Tāpēc mēs sliecamies uz variantu, ka, ja Krievija sāks operāciju, tad pēc Krimai līdzīga scenārija," stāsta Timčuks.
"Vietējie separātisti un iesūtītie kazaki sagrābj varas orgānus, pēc tam vēršas pie Krievijas un parādās vai nu mehanizēti Krievijas karavīri, vai "zaļie cilvēciņi", kuri sāk darboties vai nu kā vietējā pašaizsardzība, vai kā cits neoficiāls formējums," uzsver eksperts.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
