Kuģis atrodas Donuzlavā, kura izeju jūrā Krievijas spēki ir nobloķējuši, nogremdējot vairākus kuģus. Pirmdien lielākā daļā "Konstantīna Oļšanska" komandas pārgāja Krievijas pusē un ar laivu pameta kuģi, kurā palika 21 Ukrainai uzticīgs virsnieks un jūrnieks.
Vēlāk pirmdien pie kuģa piebrauca Krievijas velkonis, no kura krievu karavīri sāka uzbrukumu. Ukrainas jūrnieki kuģa aizsardzībai aizdedzinājuši dūmu sveces. Aculiecinieki stāsta, ka izbrukuma laikā bija dzirdami šāvieni un trokšņa granātu sprādzieni.
Vēlāk parādījās informācija, ka komanda pirms uzbrukuma paspējusi sabojāt kuģa aprīkojumu. Kāds militārais avots vietnei "Dumskaja.net" pastāstīja, ka kuģa dzinējā jūrnieki iebēruši cementa maisījumu vai smiltis, bet navigācijas un kaujas aprīkojuma vadības ierīces sadauzītas.
Rezultātā ieņemto kuģi Krievijas spēkiem ostā nācies nogādāt ar velkoni. Kuģa atlikusī komanda ar komandieri Dmitriju Kovaļenko nogādāta Simferopolē, raksta "Dumskaja".
Iepriekš Ukraiņu kuģa "Čerkasi" matrozis informēja medijus, ka, cik viņam zināms, uz "Konstantīna Oļšanska" notikusi savējo veikta diversija - sabojāti saldūdens krājumi, kas krietni saīsina komandas iespējas ilgi palikt uz klāja.
Krievijas spēki jau ir sagrābuši vairākus Krimā bāzētus Ukrainas karakuģus. Krievijas spēku rīcībā nonākusi arī vienīgā Ukrainas zemūdene. Ukrainas jūras spēku flotē līdz šim bija aptuveni 40 kaujas kuģu, palīgkuģu un kuteru. Puse no tiem ir palikusi Krimā - Sevastopolē un Donuzlavā.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
