Lai gan Maskava apgalvo, ka nevēlas karu ar Ukrainu, pie abu valstu robežas turpina pulcēties Krievijas spēki. Robežas Krievijas pusē pamanītas ierodamies elitāras tanku vienības, vēsta aģentūra UNIAN.
24. martā Brjanskas apgabala dienvidrietumos redzēta Kantemirovskas tanku divīzijas tehnika. Šī ir elitāra Krievijas sauszemes spēku vienība, kas piedalās parādēs Sarkanajā laukumā Maskavā.
Brīdinājums: video dzirdama nenormēta leksika.
Tehnika izkrauta no vilciena netālu no Novozibkovas pilsētiņas Baltkrievijas un Ukrainas pierobežā.
Savukārt Kurskas apgabalā Homutovkas rajonā 15 un septiņu kilometru attālumā no robežas pulcējas Tamaņas motorizēto strēlnieku divīzijas taktiskā grupa. Avoti ziņo par 400 karavīriem, bruņutransportieriem un tanku rotu.
Pie Belgorodas, Severnijas un Stroiteļa atrodas trīs Pleskavas 76. desanta uzbrukuma divīzijas bataljoni un Tulas 106. gaisa desantnieku divīzijas divi bataljoni - aptuveni 1100 cilvēku un 120 tehnikas vienību.
Pie Belgorodas fiksētas vairāk nekā 25 kaujas lidmašīnas "Mi-24".
Ziņas par Krievijas karavīru daudzumu pie Ukrainas robežām mēdz būt atšķirīgas. Jāņem vērā, ka Ukrainas puse kopējam skaitam varētu pievienot arī pierobežā pastāvīgi dislocētos spēkus, skaidro žurnāls "Foreign Policy".
Saskaņā ar Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra pirmdien izplatīto informāciju pie Ukrainas robežām ir aptuveni 83 000 Krievijas karavīru.
Ar šiem spēkiem, ņemot vērā karavīru daudzumu un vienību taktisko proporciju, pilna mēroga uzbrukums Ukrainas austrumiem ir maz ticams, norāda centra speciālists Dmitrijs Timčuks. Ticamākas ir desanta operācijas vai Krimai līdzīgs scenārijs, kad separātisti sagrābj varas iestādes un "lūdz" Krievijas palīdzību.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām, kad svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēma vai ielenca bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
